Liekulība, kas valda politikā visā pasaulē, bet Latvijā it īpaši, ir milzīga. Cik nenormāli melnu un noliedzošu kampaņu pret Valdi Zatleru organizēja tie paši cilvēki, kas tagad viņam garantē otro termiņu! Viņu liekulības pakāpe ir tik augsta, ka pat lielākais gaišreģis nevarētu prognozēt, kurš šobrīd tiks ievēlēts par prezidentu. Domas politiķiem var mainīties pa stundām un minūtēm, to apliecina visa iepriekšējā darbība. Viss, kas man tika pārmests četrus gadus atpakaļ, notiek tagad.
Prezidenta izvēlēšanas procesu ļoti kritizē, bet vai tas reāli var būt savādāks?
Ja redzam, ka viens un tas pats notiek daudzu gadu garumā, tad acīmredzot nevar būt savādāk, ja neko nemaina. Ir divi iespējamie ceļi, vai nu jāatgriežas pie kārtības, ko bija izvēlējušies Satversmes «tēvi», ka prezidentu izvēl tūlīt pēc Saeimas vēlēšanām, vai otrs - jāpāriet pie tautas vēlēta prezidenta. Savulaik Satversmē iestrādātā kārtība paredzēja, ka partijas uzreiz pēc vēlēšanām izlemj, kurš būs premjers, kurš prezidents. Tad mēs vienmēr nonāktu pie profesionāla, politiska prezidenta. Nevis pie prezidenta, kuru meklē kaut kur apkārt. Ceļš, kurš būs pusgadu pēc vēlēšanām, būs vienmēr tāds, kāds viņš ir. Netīrs kuluāru spēles rezultāts. Solīs balsis, vilks kandidātus ārā, viss mainīsies pa stundām. Ir pieļauta nopietna kļūda, atjaunojot Satversmi, bet neatjaunojot tajā iestrādātos valsts pārvaldes principus. Arī Vairu Vīķi-Freibergu savā laikā izvilka ārā kā «melno zirdziņu». Neviens nezināja, kas tur sanāks. Stundas laikā parādījās kandidāts, un neviens nezināja, vai viņš spēs pildīt savas funkcijas.
Vai prezidenta maiņa automātiski nozīmēs valdības maiņu?
Šodienas scenārijā viss ir iespējams. Ja prezidenta jautājumā izveidojas cits vairākums nekā pašreizējais vairākums, tad ir iespējams arī valdības krahs. Varbūt atsevišķu personāliju nomaiņa var dot kādu uzlabojumu, bet nedomāju, ka valdības maiņa varētu veidot labāku kopīgo ainu Latvijā. Mēs savulaik parakstījām memorandu ar Starptautisko Valūtas fondu, un tas ir diezgan stingrs rāmis, kurā ir jādarbojas. Personīgi nevaru atbalstīt problēmu risināšanu tikai ar nodokļu pacelšanu, kas noved pie izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, noved pie tā, ka ekonomika tiek bremzēta, es izvēlētos citu ceļu.
Kā jūs risinātu dilemmu starp nepieciešamību stimulēt ekonomiku un ierobežot inflāciju?
To nevar izdarīt valdība. Latvijas Bankas (LB) monetārā politika, kas tika realizēta divdesmit gadu garumā, ir izrādījusies kļūdaina. To varu droši teikt. Un īpaši to uzrāda pēdējo piecu gadu notikumi. Pati lielākā kļūda, ka atļāva izdarīt aizņēmumus ārvalstu valūtās. Līdz ar to mēs nevarējām atrisināt ekonomikas krīzes problēmas caur devalvāciju, kā to izdarīja visas pārējās pasaules valstis. Mūsu lielākā nelaime ir kredīti eiro. Ja to nebūtu, mēs piecās minūtēs būtu atrisinājuši banku zaudējumu problēmu, devalvējot latu. Ja pat tādā stagnācijas brīdī, kad ekonomika neattīstās, mums ir paaugstināta inflācija, tas nozīmē, ka kaut kas pavisam nav kārtībā ar monetāro politiku. Mums būtu jābūt deflācijai, par ko mūs brīdināja aizdevēji, bet mums ir otrādi. LB politika, šie fiksētie valūtas kursi, nespēja sekot līdzi reālajiem procesiem ekonomikā, rada bēdīgu situāciju. Fiksētais lata kurss nepārtraukti dzen inflāciju uz augšu.
Kā vērtējat Latvijas hokeja valstsvienības vadības atlaišanu?
Hokeja vadība pieļāva vairākas svarīgas kļūdas. Izlase pilnvērtīgi negatavojās pasaules čempionātam, jo tika iesaistīts pārāk plašs izlases kandidātu loks. Tika veiktas daudzas liekas pārbaudes spēles, kaut gan Latvijā ir skaidri zināms, kuri ir tie spēlētāji, kas var spēlēt izlasē. Reālo kandidātu loks ir daudz šaurāks. Kamēr pārbaudes spēlēs pārbaudīja kandidātus, vadošie spēlētāji tā īsti sezonai negatavojās - laiku varēja izmantot daudz lietderīgāk, lai komanda sagatavotos izšķirīgām spēlēm pasaules čempionātā. Mēs redzējām rezultātu, zaudējām dāņiem, pēc tam vēl slovēņiem. Katrai vadībai ir jānes zināma atbildība, un atbrīvošana no pienākumiem ir tā atbildība, kas Latvijas izlases vadībai šobrīd ir jāuzņemas.
Varbūt Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadītājs Kirovs Lipmans ir aizsēdējies savā amatā?
Vai Lipmans ir aizsēdējies amatā? Redziet, par to būtu jālemj visām organizācijām, kas apvienojušās LHF. Valstsvienības trenerus ieceļ LHF valde, savukārt valdi ieceļ LHF kongress. Tikai hokeja federācijas vai valdes biedri var lemt par prezidenta atbilstību amatam. Es neesmu hokeja federācijas biedrs. No manas puses nebūtu īsti korekti lemt par pārvaldes struktūrām organizācijā, kurā neesmu.
Tomēr, ja man būtu bijis jāvada izlases sagatvošanas process, es noteikti nebūtu pārbaudījis tik plašu spēlētāju loku. Būtu rīkojis mazāk pārbaudes spēļu. Patiesībā ar Zviedriju spēlēja trešā Latvijas izlase, ar Somiju spēlēja otrā Latvijas izlase. Tad vēl mēs ar Austriju pamanījāmies nospēlēt pārbaudes spēli. Un tikai pēdējā spēlē ar Norvēģiju spēlēja pasaules čempionātam pietuvināts sastāvs. Tika izšķērdēti resursi pārbaudes spēlēs, kas nedeva nekādu rezultātu. Gatavojot mazāk spēlētāju, vairāk uzmanības pievērstu procesam, situācijām vairākums, mazākums, kvalitatīvāk sagatavotu reālos izlases spēlētājus.
Latvijas izlases menedžments tiešām nopietni pieklibo. Ir vairāk jādomā par bērnu un jaunatnes hokeju, kas šodien vairāk balstās uz vecāku un atsevišķu sponsoru entuziasmu. Domāju, ka LHF ir vajadzīgas nopietnas pārmaiņas.