Ir cilvēki, kuri saindējas ar sēnēm vai nekvalitatīvu alkoholu. Un ir cilvēki, kuriem novērojama saindēšanās… pašiem ar sevi. «Mēs, politiķi…»
Atkarībā no ironiskuma mēs varam piedāvāt daudzus apzīmējumus jēdzienam «politiķis» lokālajā izpildījumā. Politiķis ir cilvēks, kurš uzskata - pierādot, ka kļūdās oponents, viņš jau automātiski ir pierādījis, ka viņam gan ir taisnība un kvalifikācija (uz citu kļūdām trāpīgi var norādīt arī cilvēks, kuram pašam nav priekšlikumu). Politiķis ir cilvēks, kurš, nespējot sasniegt pieteikto mērķi, sāk dusmās uz to šaut. Politiķis ir cilvēks, kurš tik relaksēti pārkāpj jebkurus morāles principus, ka rodas sajūta, ka viņam pa spēkam ir pārvarēt arī dabas likumus. Ticēt politiķa teiktajam ir tas pats, kas gaļas vietā ēst papīru, uz kura uzdrukāti gaļas foto. Šādus jokus, balstītus parafrāzēs par Peļevinu, Lecu, Malufu & co., var plēst stundām ilgi. Paši politiķi (?) tos droši vien uzskata par nepamatotiem un netaisniem. Bet, godātie, jūs paši uz tādiem provocējat! «Mēs esam atbildīgi par...», «X nodrošināja…». Kas tā par iedomību?! Atbildīgs ir tas ierindas pilsonis, kurš nepadodas īgnumam un nepatikai pret jums un cenšas maksāt nodokļus, nemest uz ielas izsmēķus un dod vietu trolejbusā sievietei. Valsti glābj nevis X, Y vai kāds cits politiķis (?), bet mans kaimiņš/darbabiedrs utt., kurš nav visam uzspļāvis un aizbraucis, kurš joprojām plāno, ko viņš šajā valstī darīs pēc gada. «Politiķim ir jāspēj pieņemt nepopulāri lēmumi…» Kāda augstprātība! Atradušies varoņi - pieņemt «nepopulāru lēmumu»! Tad kā cildināt tos, kuri ir spiesti pēc šiem nepopulārajiem lēmumiem dzīvot Latvijā? Par svētajiem?
Nav tādu «politiķu». Ir cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ ir nolēmuši - es runāju par ideālo variantu - godprātīgi lasīt likumprojektus, konsultēties ar ekspertiem un atbilstoši savai izpratnei par valsts interesēm balsot par likumprojektiem. Vai šie likumi ir kaut kas izšķirīgi noteicošs? Protams, tie veido struktūru, audumu, tāpēc paldies tiem, kuri cenšas, lai šī struktūra ir kaut cik kvalitatīva. Bet vai likumi un to veidotāji ietekmē patiešām būtiskās lietas, kodolu cilvēka dzīvē? Diez vai.
Politiķi Latvijā nav nedz vienīgi vainīgie, nedz arī kaut kādi mistiski tēli, no kuriem «atkarīga valsts nākotne». Bet es, protams, nevaru par to pārliecināt nedz viņus pašus, nedz cilvēkus, kuri tā domā. Jo, kā liecina statistika, viens no desmit amerikāņiem apgalvo, ka ir redzējis UFO, un apmēram 4 miljoni ir pārliecināti, ka citplanētieši ir viņus nolaupījuši. Ko padarīsi… Katram ir tiesības uz viedokli.