Taču laikmetā, kad finanšu investori, kas ir patiesie valdību parādu un tēriņu sedzēji, savos vērtējumos kļūst arvien skarbāki, tālāks politiskais lēmumu futbols novestu pie dziļākas parādu krīzes un recesijas eirozonā. Jau labu laiku to apzinās Eiropas Centrālā banka (ECB), kas līdz šim ir izmantojusi dažādu jaunradi, lai atkal un atkal valdībām dotu atelpas brīdi nepopulāru lēmumu pieņemšanai. Līdz beidzot šovasar politisko lēmumu sniega pika ir sākusi savu ceļu pa pareizo kalna nogāzi.
Latvijai gan kā eirozonas dalībvalsts kandidātei, gan kā valstij, kam eirozonas valstis ir nozīmīgs tirdzniecības partneris, ir svarīgi, lai līdz šim paustās Eiropas politiķu apņemšanās tiktu īstenotas un būtu veselīga eirozona. Tas gan tiešā, gan pastarpinātā veidā ietekmēs valsts ekonomisko izaugsmi un finanšu resursu pieejamību. Tai pašā laikā, ja Latvija turpina iesākto piesardzīgo valsts tēriņu politiku, nepieļaujot iepriekšējās kļūdas, mēs finanšu investoriem paliksim arvien pievilcīgāka valsts ar iespēju savus tēriņus un iepriekšējo gadu parādus finansēt par izdevīgākām procentu likmēm.
Eirozonai noteikti palīdzētu vienotu eiroobligāciju ieviešana, bet šis ir nevis dažu gadu, bet gan nākamās desmitgades risināmais jautājums. Tādēļ pašlaik mēs redzam darbu pie iestrādnēm, ko varētu īstenot tuvākā gada pusotra laikā. Vēl šogad Eiropas Komisijai ir jānāk klajā ar priekšlikumu par vienotu banku uzraugu un savienību Eiropā. Šo ieceri īstenojot dzīvē, banku glābšanu turpmāk ļautu veikt vēl dienasgaismu neieraudzījušajam Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM). Atšķirībā no šodienas banku glābšanai novirzītie līdzekļi netiktu iekļauti cietušās valsts kopējā parādu nastā, un tas atvieglos, piemēram, Spānijas likteni.
Taču, lai ESM iedzīvināšana būtu iespējama, nepieciešama Vācijas piedalīšanās šajā struktūrā, jo Vācija ir lielākais eirozonas dažādu glābšanas rīku finansētājs. Tādēļ svarīgs datums būs 12. septembris, kad Vācijas Konstitucionālā tiesa paziņos savu lēmumu: sākt vai nesāk lietu par ESM atbilstību Vācijas pamatlikumam. Lietas sākšana ievērojami sarežģītu pašreizējās eirozonas glābšanas ieceres un izraisītu negatīvu viļņošanos finanšu tirgos, kam šāds pavērsiens nav bāzes scenāriju augšgalā.
Arī ECB septembrī būtu jānāk klajā ar savu redzējumu, kā tā īstenos šomēnes pausto apņemšanos palīdzēt valstīm, ja tās vērsīsies pēc atbalsta glābšanas fondā. Centrālā banka šādā gadījumā veiktu, iespējams, ļoti apjomīgu īstermiņa obligāciju uzpirkšanu, «nodzenot» šo valstu īstermiņa aizņemšanās izmaksas maksimāli zemu. Šis būtu kārtējais glābšanas riņķis valdībām, kas liktu tām strādāt un īstenot sāpīgas reformas, lai pārliecinātu investorus un samazinātu arī garāka termiņa aizņemšanās izmaksas. Protams, nevar izslēgt, ka īstermiņa obligāciju pirkšana un to likmju kritums «pavelk» līdzi arī garāka termiņa vērtspapīru likmes un tādējādi jau uzreiz samazina valdību aizņemšanās izmaksas garākos termiņos.
ECB sava jaunā prezidenta vadībā ir pierādījusi, ka nebaidās spert drosmīgus soļus. Un tuvākā ECB sēde būs jau septembra sākumā.
*Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks