NA paziņojumā atsaucas uz Polijas piemēru. S. Āboltiņa uzsver, ka arī Polijā tas bijis tikai kā politisks paziņojums, taču lēmums par patvēruma meklētāju pārvietošanu ir pieņemts, un neviena valsts juridiski no tā nevarētu atteikties. Taču patvēruma meklētāju uzņemšanas process vēl nav sācies un šogad, visticamāk, arī nesāksies. Jāatgādina, ka ne tikai Nacionālā apvienība, bet arī Zaļo un Zemnieku savienība neatbalstīja valdības nacionālo pozīciju par patvēruma meklētāju pārvietošanu, ko Eiropas lietu komisijā apstiprināja ar Saskaņas un Latvijas Reģionu apvienības atbalstu.
Robežu slēgšanai nepiekrīt
Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem pirmdien dienas pirmajā pusē, kad NA vēl nebija izplatījusi savu paziņojumu, atzina, ka būtu jāveic intensīvāks skaidrojošais darbs. «Bēgļi un teroristi nav viens un tas pats. Es negribētu, ka mēs eskalētu dažādas starpreliģiju un kultūru nesaskaņas,» sacīja valdības vadītāja. Viņa solīja, ka Latvija neuzņemsies lielākas saistības patvēruma meklētāju uzņemšanā. Premjere arī atzina, ka ir pilnīgi nepieņemama situācija ar robežu aizsardzību. Runa neesot par Latviju, kas savu robežu aizsargā, taču «ir Eiropas valstis, kurās robeža ir faktiski vaļā, un bēgļu plūsmas ES vispār netiek kontrolētas».
Brīvdienās tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) rosināja atjaunot robežkontroli Eiropas Savienības valstīs, ko Šengenas līgums uz noteikto periodu ārkārtas situācijā pieļaujot. Premjere L. Straujuma pirmdien noraidīja Eiropas iekšējo robežu atjaunošanu. «Nedomāju, ka terorisms samazināsies, ja mēs noslēgsim robežas ar Lietuvu vai Igauniju,» sacīja valdības vadītāja. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka Luksemburgai un nākamajām ES prezidējošajām valstīm ir aktīvāk jāīsteno tie pasākumi, kurus prezidentūrā sāka Latvija.
Sociālo tīklu iespējas
Nacionālā apvienība paziņojumā arī aicina iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (Vienotība) sagatavot ziņojumu par drošības iestāžu paredzētajiem pasākumiem, lai «novērstu riskus, ka patvēruma meklētāju aizsegā Latvijā ierodas teroristi, un lai Francijas traģisko notikumu atkārtošanās Latvijā nebūtu iespējama». S. Āboltiņa norādīja, ka drošības iestādes jau strādājot pastiprinātā režīmā un ir sniegušas viņas vadītajai komisijai ziņojumus. S. Āboltiņai nav pieņemams, ka «ar lozungiem un minējumiem tiek biedēta sabiedrība». Pēc viņas domām, tā ir vēlme izlikties, ka kāds vairāk rūpējas par valsts iedzīvotāju drošību. LETA ziņo, ka Jānis Dombrava (NA) pēc koalīcijas sēdes ir atzinis - Latvijas drošības dienesti ļoti labi strādājuši līdz šim, bet «svēts pienākums ir parūpēties, lai valsts būtu drošībā arī turpmāk».
Latvijas Radio rīta ziņu raidījumā S. Āboltiņa sacīja: «Latvijai lielākais risks nav ārējais apdraudējums, bet gan naida kurināšana sabiedrībā.» NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars piekrīt, ka neiecietība un naidīgums ir riska faktori, bet NA vēlētos no tiem norobežoties. Tajā pašā laikā, viņaprāt, drošības riskus rada daudzi un dažādi faktori. «Risks var būt arī nekontrolēts imigrācijas process. Tie, kas jūtas par to atbildīgi, cenšas novērst uzmanību uz citiem riskiem,» Dienai pieļāva R. Dzintars, teikto adresējot Vienotībai.
Svētdien Latvijas Televīzijas raidījumā Tieša runa vairākiem klātesošajiem tika lūgts novērtēt Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka (NA) ierakstus sociālajā vietnē Twitter. J. Iesalnieks bija veicis vairākus ierakstus, no kuriem viens bija šāds: «Ja pēc desmit gadiem Rīga būs Parīze, mēs zināsim atbildīgos, kas valdībā un Saeimā atbalsta migrantu uzņemšanu - Vienotība, Saskaņa un Latvijas Reģionu apvienība.» Pirmdien koalīcijas padomes sēdē premjere L. Straujuma ir izteikusi aizrādījumu J. Iesalniekam un lūgusi ielāgot, ka politiski atbildīgām amatpersonām ir jāpārdomā publiski teiktais. Interesanti, ka viņa ierakstiem nebija sekojuši līdzi arī daži Dienas uzrunātie Nacionālās apvienības biedri - arī Rihards Kols, kurš Dienai uzsvēra, ka tas ir privāts tvitera konts, kas neatspoguļo partijas oficiālo viedokli. Taču viedokļu dažādība ir Eiropā saprotama prakse, ņemot vērā tās daudzveidību. Ar J. Iesalnieka izteikumiem nebija iepazinies arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (Vienotība). Taču viņš Dienai atzina, ka sociālie mediji ir vide, kurā cilvēki, kas citādos apstākļos nebūtu guvuši ievērību, var tādu iegūt, un - arī tad, ja mērķis ir kurināt neiecietību. A. Latkovskis sacīja: «Kāds ciema muļķītis, kas agrāk nebūtu ticis pie tādas auditorijas, tagad ar sociālo tīklu palīdzību var iegūt plašu publicitāti. Tad viņi sanāk kopā, diskutē, un pašiem šķiet, ka viņu ir daudz.» A. Latkovskim ar nožēlu jāsecina, ka šādās uzmanības novēršanas diskusijās diemžēl iesaistoties arī pieredzējuši politiķi.