Demogrāfijas jautājumi nacionāļiem kļuvuši par pirmajiem darba kārtībā, kuru dēļ viņi pat gatavi šūpot valdību. Pats I. Parādnieks saka - ģimene ir valsts pamatšūniņa, un viņa pienākums ir šo pamatšūniņu stiprināt. Viņa kritiķi gan ir skeptiski - politiķis esot atradis savu nišu, turklāt tik jutīgu, ka neviens pat īsti nebūs gatavs oponēt.
Datoru izsolē
I. Parādnieka darba kabinets NA Saeimas frakcijas ēkas otrajā stāvā ir šaurs un papīru kaudzēm piekrauts - arī likumprojekti klājas viens uz otra, jāpacenšas, lai kādu ar mēteļa stūri nenoslaucītu uz grīdas. NA biedri uzsver, ka I. Parādnieka darba spējas esot ļoti augstas un katru jautājumu viņš kārtīgi izpētot. Pats gan saka - ciešot ģimene. Lai arī agrāk atklāti stāstījis par savu ne pārāk tradicionālo ģimenes modeli, kurā vieta bija divām sievietēm un viņu bērniem, jautāts, kāda situācija ir šobrīd, atbild diplomātiski - «es rūpējos par visiem saviem bērniem».
Visgrūtākais bijis pirmais gads, kad politikai veltītas arī brīvdienas, tagad laika pietiekot pat studijām Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. «Nācu darboties ar pārliecību un to realizēju pilnībā, biju gaidījis nežēlīgu cīņu, bet no malas šķita, ka kopējam mērķim vienoties būs vienkāršāk,» par savām neilgajām politiķa gaitām saka I. Parādnieks. No kamīnu biznesa viņš paguvis atteikties, firmu Agni pārdodot dēlam Hardijam, arī saistībā ar ieroču demonstrēšanu skaļi izskanējušajā bērnudārzā Pūcīte viņam piederot tikai daļas - viss laiks tiek veltīts Saeimai. Hardijs Parādnieks gan saka, ka tēvs ģimenei joprojām laiku spēj atrast. Par politiku Parādnieks juniors izsakās negatīvi, jo īpaši pēc pēdējiem notikumiem, kad publiskota it kā I. Parādnieka interneta meklējumu vēsture. «Lielā politika ir netīra spēle, bez noteikumiem un robežām,» teic H. Parādnieks, kurš iepriekš kandidējis no NA saraksta, taču tagad savu vietu politikā vairs neredzot. Pats I. Parādnieks par ielaušanos viņa virtuālajā realitātē runā gana skarbi - tie esot zemiski safabricējumi ar mērķi diskreditēt atbalstu demogrāfijas jautājumu risināšanai. Viņš arī apsverot ideju izsolē pārdot savu portatīvo datoru - lai rakņājas, kam ienāk prātā.
Klupšanas akmens
Viens no NA ultimatīvā formā paustajiem piedāvājumiem nākamā gada budžetam - lai valsts nodrošinātu jaunajām ģimenēm atbalstu vismaz 30 latu apmērā, kas kompensētu bērnudārza vai auklīšu dienesta izmaksas. I. Parādnieks kategoriski noliedz aizdomas, ka viņš kā bērnudārza īpašnieks būtu ieinteresēts šādā atbalstā - bērnudārzs esot pilns arī tagad. Runājot par NA pieprasīto atbalstu demogrāfijas jautājumu risināšanai, politiķis klāsta aprēķinus, jūtams, ka aizrāvies. Argumentu, ka pasaulē valda pārapdzīvotība un Eiropa pat velta naudu trešajām valstīm, lai tajās ierobežotu dzimstību, viņš pilnībā noraida - latviešu ir maz. «Ja cītīgi strādājat, lai ģimene dzīvotu labklājībā, vai piekristu, ka citi izmanto jūsu darba augļus, lai tikai tiem citiem ir labi?» retoriski jautā deputāts un norāda - latvieši ir unikāla nācija ar īpašu vēsturisko kodu.
Tiesa, demogrāfijas jautājumi vismaz publiskajā telpā nupat tiek asociēti ar citu I. Parādnieka un domubiedru izteikto aicinājumu - aizliegt abortus. Viņš pats gan saka - tā esot «kārtējā melu tiražēšana», jo asociācija Ģimene, tāpat kā viņš, iestājas par to, lai katrai sievietei, kas nonākusi šādu smagu pārdomu priekšā, valsts sniegtu atbalstu un ļautu pārdomāt izvēli. Jāatgādina, ka Ģimene, kurā apvienojušās vairākas nevalstiskās organizācijas, pēdējā laikā nākusi klajā ar gana agresīviem paziņojumiem dažādos ar bērniem saistītos jautājumos.
Politikas vērotāji gan «abortu jautājumu» sauc par I. Parādnieka klupšanas akmeni. Providus pētniece Linda Curika norāda - lieliski, ka tiek domāts par atbalstu sievietēm, taču šībrīža lozungs par bērna tiesībām uz dzīvību kopš ieņemšanas brīža nozīmējot abortu, spirāļu, avārijas kontracepcijas un mākslīgās apaugļošanas aizliegumu un diez vai esot pieņemami, ka Saeimas deputāts atbalsta tik radikālus viedokļus. «I. Parādnieks ir atradis labu tēmu, par ko runāt un tēlot, ka problēma tiek risināta - ja runā par demogrāfiju, vai tad kāds būs gatavs pateikt, ka problēmu nav?» teic L. Curika un norāda - tas ir pateicīgs lauks populismam. Politologs Ivars Ījabs saka - demogrāfijas politika var kļūt par NA pamattēmu, taču lielas problēmas radot tas, ka, pateicoties I. Parādniekam, «tā tiek iepakota vienā maisā ar abortiem». «Latvieši nekad nav bijuši tik sociāli konservatīvi kā poļi vai īri, lai abortu problēma liktos tik milzīga, līdz ar to šāds akcents tikai pazemina NA reitingus,» uzskata I. Ījabs. Viņš arī norāda - indikācijas, ka koalīcijas partneri NA virzienā raida «riebīgi agresīvas frāzes», esot I. Parādnieka nopelns.
Vēl pavasarī mediji rakstīja, ka I. Parādnieka ietekme NA mazinoties. Pats viņš to noliedz un piebilst - nav svarīgi, vai šī ietekme ir tieša, jo visas lietas virzoties pēc viņa redzējuma. Pārējie NA līderi Raivis Dzintars un Einārs Cilinskis par to runā izvairīgi, norādot, ka neesot rādītāju, pēc kuriem ietekmi izmērīt. Abi gan I. Parādnieku sauc par gana spilgtu un neviennozīmīgi vērtētu personību. «Imants ir personība ar savu tādu stingri īpatnēju raksturu, emocionāls, impulsīvs, ātras dabas cilvēks,» teic R. Dzintars un piebilst - strādājot komandā esot izcēlušās domstarpības, tiesa, partijas iekšienē pieļaujamo normu robežās. Arī NA veterāns Juris Dobelis velta kolēģim atzinīgus vārdus - I. Parādnieka nestandarta domāšana ļaujot rast oriģinālu pieeju jautājumiem, kas politikā ir noderīgi, turklāt beidzot esot iemācījies domas formulēt kā politiķis, uz āru vairs nelaužoties emocionalitāte. I. Ījabs gan ir kritisks - «Parādnieka faktora» ietekme uz NA ir negatīva.