Portugāles valdība cer, ka pieņemtais lēmums, kas nākamajos piecos gados nodrošinās kopumā papildus 20 darba dienu, atdzīvinās ekonomiku, vairos valsts iekšzemes kopproduktu un palīdzēs valstij atgūties no piedzīvotās krīzes.
Nākamajā nedēļā aprit gads, kopš Portugāle saņēma Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu 78 miljardu eiro (aptuveni 55 miljardi latu) vērtībā, lai izvairītos no bankrota.
Valdība samazinājusi atalgojumu sabiedriskā sektora darbiniekiem, paaugstinājusi nodokļus, kā arī sākusi izsolīt vairākus valstij piederošos uzņēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu un izpildītu aizdevēju prasības.
Portugāle atcels brīvdienas Visu svēto dienā 1. novembrī, kā arī par Christus Corpus dēvētajos svētkos, kas ir 60 dienas pēc Lieldienām. Tāpat portugāļiem uz darbu turpmāk būs jādodas arī 5. oktobrī, kad tiek atzīmēta republikas proklamēšana 1910. gadā, kā arī 1. decembrī, kad piemin 1640. gadā iegūto neatkarību no Spānijas.
Kā vēsta laikraksts Diario de Noticias, Portugāles katoļu baznīca «izņēmuma kārtā izprot» valdības pieņemto lēmumu. Izvēlētās reliģisko svētku dienas valsts saskaņoja ar Vatikānu, kā to paredz abpusējā vienošanās. Portugālē 80% no aptuveni 10,7 miljoniem iedzīvotāju ir katoļi.
Lai gan finanšu tirgi šobrīd ar satraukumu uztver ziņas Spānijas un pēcvēlēšanu haosā grimstošās Grieķijas virzienā, ekonomikas ziņu vietne Business Insider norādījusi, ka eirozonas parādu krīzes epopejā būtu pārsteidzīgi piemirst Portugāles finanšu problēmas.
Portugāles vērienīgais parādu kalns, ilgstošā ekonomikas stagnācija un augstais bezdarba līmenis liek analītiķiem šaubīties, vai ar pērn piešķirto aizdevumu Portugāle būs glābta. Arvien skaļāk izskan bažas, ka valstij nāksies jau otro reizi klauvēt pie starptautisko aizdevēju durvīm pēc finansiālas palīdzības.
Portugāles finanšu ministrs Vitors Gaspars trešdien uzsvēra, ka valstij galvenā uzmanība jāvelta valsts finanšu stabilizācijai, un brīdināja, ka ekonomisko izaugsmi nevarot panākt ar atbalstu lielākiem izdevumiem. «Vienīgā nozīmīgā izaugsme ir ilgtspējīga izaugsme, kas pieprasa līdzsvaru starp valsts rēķiniem un finanšu stabilitāti.»