Shēma, «lai izdevīgi pārņemtu kādu uzņēmumu, jāpasliktina tā stāvoklis vai jārada tam slikta publicitāte», ir sena un pietiekami bieži izmantota visdažādākajās nozarēs. Pikantais jautājums ir: kurš shēmu īsteno? «AirBaltic» prezidents dod mājienu, ka tie ir atsevišķi «Vienotības» politiķi. Jā, ir situācijas, kad valsts, lai atbrīvotos no nevēlama privātā partnera, dramatizē situāciju kopuzņēmumā (vai pat pilnīgi privātā firmā, kas «jāglābj», jo nozare valstij nozīmīga). Tādas situācijas ir pieredzētas Ķīnā, Venecuēlā, Indijā utt. Tomēr tikpat labi shēmu īsteno privātais partneris. Tāds variants savulaik plaši tika piekopts Krievijā, Ukrainā u. c. postkomunisma valstīs, kad privātais deklarēja, ka valsts nespēj ieguldīt uzņēmuma attīstībai nepieciešamās finanses (pats kā menedžeris izraisot papildus injekciju nepieciešamību), vispār neko nesaprot no biznesa, tādēļ vēlams, lai savas daļas pārdotu. Citiem vārdot sakot, Bertolds Fliks var izrādīties nevis moceklis, bet labs rēķinātājs.
Konkrēti aviācijas nometnē šādas visai bīstamas PR kaujas ir bijušas gan Itālijā un Grieķijā, ja pieskaitām konkurenta reputācijas drupināšanu pašas nozares iekšpusē - arī ASV un zināmā mērā t. s. lēto aviokompāniju un tradicionālo attiecībās vispār. Diemžēl ir tā, ka, kamēr šajos manevros neiesaistās kāds no nozares līderiem ar savu ekspertīzi un reputācijas sargāšanu, patiesību uzzināt grūti.
Protams, ir vēl trešā, sliktākā, iespēja: ka runa nav par PR, bet reālām problēmām, un tad vārdu kaujas tulkojamas kā mēģinājums novelt no sevis atbildību.