Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks intervijā aģentūrai LETA nepārprotami praida rīkošanu Rīgā saista ar ekonomiskā labuma saņemšanu. Progress tā saucamajā dzimumu līdztiesības jomā esot vitāli svarīgs, lai Eiropas Savienība varētu sasniegt savus ekonomiskās izaugsmes mērķus, tiek deklarēts arī ES līmenī.
Mums tie ir mājieni ar mietu. Noteiktas politikas īstenošana ASV valdībai, arī ES līmenī, acīmredzot ir tik svarīga, ka mēs varam ciest ekonomiskus zaudējumus, ja mūsu politika nebūs saskaņota ar šo viedokli. Ja ASV vēstnieks norobežojas no iekšējas diskusijas pilsonības jautājumā, tad šī joma ir tāda, kura acīmredzami netiek uzskatīta par mūsu iekšējo lietu. Arī bijušās ASV vēstnieces kopīgā dalība praida gājienā ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču simbolizē virzienu, kurā lielā valsts aiz rokas ved līdzi Latvijas ārlietu ministru un valsti.
Kurš gan iebilst pret vienādām tiesībām? Cilvēktiesības ir geju tiesības, un geju tiesības ir cilvēktiesības - šis ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones teiciens ir kļuvis pazīstams, un varu tam pievienoties.
Tomēr ir bažas, ka zem dzimumu līdztiesības jēdziena tiek paslēpta nevis vienkārši taisnīga prasība pēc vienādām tiesībām, bet plašs sociālās inženierijas pasākums, kur nevis vienkārši tiek novērstas nepilnības valstu likumdošanā vai praksē, bet fundamentāli mainīta tradicionālā vērtību sistēma, kas veido sabiedrības struktūru.
Progress dzimumu līdztiesības jomā ES izpratnē ir vērojams Francijā, kur vārdus «tēvs» un «māte» Civillikumā paredzēts aizstāt ar terminu «vecāki», turpretim es esmu pret šādu progresu. Es esmu dzīvojis Padomju Savienībā, un man ne tikai dziļi riebj pret cilvēka dabu vērsti sociāli eksperimenti, bet es esmu redzējis, pie kā tie noved.
Sievietes un vīrieša tuvināšanās process ir dabīgs civilizācijas, kuras pamatā ir kristīgās vērtības, attīstības virziens. Iecietība un vienāda attieksme pret dažādi seksuāli orientētiem cilvēkiem ir dabīga mūsdienu Eiropas civilizācijas prasība. Taču paātrināta, mākslīgi izgudrotas jaunas sabiedrības veidošana, kā piespiedu instrumentu izmantojot politiskās un, kā mēs to dzirdam, ekonomiskās sviras, ir absolūti nepieņemama jebkuram, kurš saprātīgi redz to, kas notika ar Padomju Savienību.
Un es negribu pieredzēt to, ka Eiropas Savienība pārvēršas tādā pašā valstī kā Padomju Savienība, kuras mērķis ir nevis vienkārši civilizēta cilvēku kopdzīve organizētā sabiedrībā, bet idejas virzīts sociāls eksperiments. Cilvēku protests pret tādu vērtību uzspiešanu, kuru pieņemšanai viņi šīs dzīves laikā nav gatavi, var izsaukt pretēju reakciju, kas var sagraut pozitīvo, kas panākts. Un atsviest mūs tālu atpakaļ.