Nepilnu gadu kooperatīvi, kur apvienojušies daudzi simti zemnieku, nav spējuši vienoties, kāda veida ražotni viņi vēlas izveidot. Nesen strīdiem pielikts punkts, ministram pirms mēneša iesniegts konkrēts plāns ar iecerēm un bumba, viņuprāt, ir J. Dūklava lauciņā. Ministrs savukārt norāda, ka ar to nepietiek - atbildi zemniekiem varēs dot vien tad, kad būs konkrēts biznesa plāns. Šāda prasība ir pirmā dzirdēšana, Dienai teica kooperatīva Dzēse vadītājs Māris Petrēvics, grūtības tikt pie ES naudas lielā mērā saistot ar lielo piena pārstrādes uzņēmumu lobiju un tiem pietuvinātajiem politiskajiem spēkiem.
Gadiem lolota
Daudziem piena ražotājiem ar lielajiem pārstrādātājiem jau gadiem ir saspīlētas attiecības, jo zemnieki ir nemierā ar kombinātu spiedienu uz piena izejvielas iepirkuma cenām. Lai apvienotu spēkus un kopīgi cīnītos par zemniekiem izdevīgāku piena iepirkuma cenu, daudzi piena ražotāji pēdējos gados aktīvi apvienojušies kooperatīvos. Tie visu kooperatīvā esošo saimniecību vārdā cenšas panākt labāku piena iepirkuma cenu. Diezgan daudz no kooperatīva saimniecībās saražotā piena labākas cenas dēļ plūst uz Lietuvu. Tur to piena ražotāju kooperatīvi pārdod lielākajiem kaimiņvalsts kombinātiem, kas izmēru ziņā ir ievērojami lielāki par Latvijā lielākajiem piena pārstrādātājiem. Daļa kooperatīvos saražotā piena tiek pārstrādāta zemniekiem piederošos pāris mazos piena pārstrādes uzņēmumos. Jau gadiem Latvijas piena ražotāju kooperatīvu sapnis ir izveidot vai iegādāties savu lielu piena pārstrādes rūpnīcu. Līdz šim šķērslis šai iecerei bija finanšu trūkums, taču zemnieki saskatīja iespēju savu sapni īstenot, kad ES piešķīra naudu piena nozares pārveidei. Jūlija vidū trīs kooperatīvi - Dzēse, Trikāta un Piena partneri - iesniedza plānu par astoņu miljonu vērtas piena pārstrādes rūpnīcas izveidi. Tajā iecerēts pārstrādāt visos trijos kooperatīvos esošo 600 zemnieku saražoto pienu jeb aptuveni 15-20% no kopumā valstī saražotā piena. Rūpnīcā iecerēts ražot piena produktus ar augstāku pievienoto vērtību - sieru, industriālo iebiezināto pienu, arī krējumu, saka Trikātas kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.
Saskata RPK lobiju
Ceļš līdz šāda plāna tapšanai gan bija diezgan garš, jo zemnieku starpā bija domstarpības. Par tām gan U. Krievārs un M. Petrēvics runāja nelabprāt, vien norādot, ka dumpinieki kooperatīvos vairs neesot. ZM gan ir nemierā, ka zemnieki gadu nav spējuši vienoties par sadarbību. Līdz šim interesi par minētās ES naudas apguvi izrādījuši arī jau strādājoši piena pārstrādes uzņēmumi, taču minētie trīs kooperatīvi tikuši vistālāk, pirms vairāk nekā mēneša iesniedzot plānu. Ar to gan nepietiek, norāda ZM, jo ministrs gaidot konkrētu biznesa plānu, kur būtu arī norādīts projekta līdzfinansējuma avots. Saskaņā ar prasībām, ES nauda segs 60% projekta izmaksu, bet atlikušie 40% zemniekiem būs jāmeklē pašiem.
Ar to varētu būt problēmas, saka M. Petrēvics, no Dienas uzzinot par J. Dūklava izvirzītajām prasībām. Viņaprāt, vispirms ministram būtu jāizvērtē iesniegtais plāns un jāsaka savs vārds, vai atbalsts būs vai ne. Tad jau varētu izstrādāt konkrētu biznesa plānu un meklēt arī līdzfinansējuma avotu, norādīja M. Petrēvics. Viņaprāt, ministrs, izvirzot papildu nosacījumus, grib apstādināt kooperatīvu ieceres. Ieinteresēti tajā, pēc M. Petrēvica sacītā, būtu gan Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), gan apvienībai Par labu Latviju! (PLL) pietuvinātie piena nozarē strādājošie. Visvairāk, viņaprāt, zemnieku iecerēm stājas ceļā Latvijā lielākais piena pārstrādes uzņēmums Rīgas Piena kombināts (RPK), kas netieši pieder ar PLL saistītiem cilvēkiem Ivaram Strautiņam un Atim Sausnītim. Jāpiebilst, ka Valmieras piens savukārt pieder PLL līdera Andra Šķēles ģimenei. Zemkopības ministrs, jautāts, vai šie kungi ir nākuši runāt par šo ES naudu, izvairījās sniegt konkrētu atbildi, sakot: «Nu beidziet ar to Strautiņu un Sausnīti.» Ministrs norādīja, ka RPK nemaz nevar pretendēt uz šo naudu. M. Petrēvics piebilda, ka RPK interesē nevis nauda, bet gan tas, lai pie tās netiek kooperatīvi.