Jāzeps Šņepsts
Pats premjers Dombrovskis skrēja uz rūpnīcas atklāšanu, bet ministrs un projekta realizētāji solīja, ka tad, kad tiks uzcelta jaunā rūpnīca, tiks pārtraukta piena izvešana uz Lietuvu. Kāds ir rezultāts? Nekas nav mainījies. Piena izvešana uz Lietuvu turpinās. Tika deklarēts, ka jaunās rūpnīcas jauda būs 300 tonnu dienā. Cik man zināms, labākais sasniegums ir 500 tonnu nedēļā. Ņemot vērā, ka projektam bija milzīgs sabiedriskais finansējums plus valsts garantijas piecu miljonu apmērā, Piensaimnieku centrālā savienība uzrakstīja vēstuli zemkopības ministrei, lai ļauj Latvijas piena pārstrādes direktoriem apmeklēt šo rūpnīcu un pārliecināties, ka rūpnīcā patiešām ir pašas modernākās iekārtas. Saņēmām atteikumu. Man nav iebildumu, lai kooperatīvu vadītāji brauc un skatās Preiļu siera rūpnīcu. Vai viņi baidās, ka kāds redzēs, ka tur nav modernāko iekārtu, bet lūžņu kaudze? Tagad Pilvers gatavojas būvēt rūpnīcu ar jaudu 1000 tonnu dienā, kas maksās 8,5 miljonus, bet tur ir ieguldīts vairāk nekā 10 miljonu, bet praktiskā ražošana ir 100 tonnu dienā. Turklāt ražo pašus vienkāršākos produktus pēc piena - saldo krējumu un vājpiena koncentrātu. Šie produkti ir absolūti bez augstas pievienotās vērtības, ko meloja sabiedrībai projekta attīstītāji. Bet valdības noteikumus, ka uz šo naudu, kas bija paredzēta visas nozares stabilizācijai, var pretendēt tikai šis viens jau iepriekš izraudzītais pretendents, mainīja iepriekšējā Dombrovska valdība pēdējā valdības sēdē. Informācija, ko vajadzētu papētīt KNAB. Trikātas sieram, kas ir kooperatīva Trikāta meitasuzņēmums, bija negatīvs pašu kapitāls. Pēc likuma ir jāpiesaka maksātnespēja. Iedomājieties, kā viņi atrisināja maksātnespēju - kooperatīvs no savas meitas nopērk preču zīmi Trikāta par 500 tūkstošiem latu. Baidos, ka to tālāk atpirks jau jaunā rūpnīca par valsts budžeta līdzekļiem būtībā. Manā uztverē tas ir projekts, kurā tiek izfenderēta budžeta nauda.