Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) jau ir brīdinājis - ja koalīcijas partijas nevienojas un budžetu nevar pieņemt, tad nākamajā gadā var nākties dzīvot ar valsts darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, bet nebūs iespējams īstenot jaunus pasākumus un projektus. Valsts budžeta projekts Saeimā jāiesniedz līdz 1. oktobrim. Valdība plāno to izdarīt 27. septembrī. Valsts budžetam ir jāpievieno arī valdības un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols.
Reformu partijas aicinājums turpināt pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu ir viens no priekšlikumiem, kas satrauc pašvaldības, jo šis nodoklis ir būtisks vietējo varu ieņēmumu avots. Tāpēc Finanšu ministrija tā vietā piedāvāja no nākamā gada samazināt par vienu procentpunktu darba ņēmēju sociālās apdrošināšanas iemaksas, vienlaikus paredzot diferencētu neapliekamo minimumu, kā arī palielināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām. No šīs iniciatīvas ieguvēji būs cilvēki ar zemākiem ienākumiem un ģimenes ar bērniem. Šāda pieeja ir pieņemama arī ZZS, uzsvēra tās frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Atbildot uz vaicāto, vai ZZS varētu atbalstīt premjeru, ja koalīcijā neizdodas vienoties, viņš atbildēja: «Šodien nav darba kārtībā tāda jautājuma. Taču valstij budžets ir vajadzīgs, un nevar strādāt ar kādu daļu no iepriekšējā gada budžeta. Ja budžets būs sabiedrībai pieņemams, mums arī būs attiecīgs lēmums.» ZZS ir liela ietekme pašvaldībās, un tieši to intereses partijai svarīgas arī budžeta kontekstā. Uz tikšanos bija uzaicināts arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Premjers šai sarunai bija gatavojies, no kā arī var secināt, cik viņam tā bija svarīga. V. Dombrovskis pie ZZS ieradās kopā ar finanšu ministru A. Vilku, Finanšu ministrijas augstāko ierēdniecību, kas bija sagatavojusi prezentāciju, ko A. Brigmanis novērtēja atzinīgi. ZZS deputāti neoficiāli atzina - ir iespaids, ka V. Dombrovskim nav mazsvarīga ZZS atbalstošā attieksme, jo Reformu partija, lai atgūtu vēlētāju atbalstu, būs aktīva un uzstās uz partijai svarīgām lietām, ko solījusi pirms vēlēšanām. Tajā skaitā darbaspēka nodokļu samazināšanu.
To apliecina arī RP aktivitātes publiskajā telpā, izplatot paziņojumus. «Es negatīvi vērtēju Reformu partijas publisko retoriku un uzbrukumus koalīcijas partneriem. Neviens budžets nav izveidots ar uzbrukumiem. Taču nedomāju, ka mums ir nepārvaramas domstarpības,» teica V. Dombrovskis. Viņa viesošanos pie ZZS varētu uztvert arī kā brīdinājumu partneriem. RP frakcijas vadītāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica premjera tikšanos ar opozīciju uzskata par labu praksi, jo ikvienam deputātam ir tiesības saņemt informāciju par budžetu. «Gribu cerēt, ka Vienotība neveido paralēlo procesu, jo nekas par to neliecina,» Dienai teica Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa ir apmierināta ar Finanšu ministrijas interesi izpētīt RP priekšlikumus, kuru vidū ir arī piedāvājums paredzēt ostu nodokli. RP pārstāve cer, ka pirmdien, kad paredzēta ne tikai kārtējā koalīcijas pārstāvju sēde, bet arī ārkārtas sanāksme par budžetu, tā būs konstruktīva.