Valsts kontroliere Inguna Sudraba pieļauj, ka valsts var pārdot banku kaut vai par vienu latu, taču tikai tādā gadījumā, ja tai ir garantijas nepazaudēt ieguldīto naudu. Valsts ir ieplūdinājusi tuvu 200 miljonus latu Parex pamatkapitālā, pārējā nauda ir noguldījumu veidā. «Banku var pārdot par to cenu, kāda tai ir. Tas ir atkarīgs no nosacījumiem,» saka V.Dombrovskis. Valsts interesēs ir vienoties par nosacījumiem, kā tiek atgūti depozīti, kad tiem beidzas termiņš. «Pamatkapitāla cena ir bankas cena pa lielam,» uzsver premjers.
Pagaidām netiek atklāts, kas ir izrādījis interesi par Parex iegādi. Taču potenciālo pircēju vidū esot ASV, Lielbritānijas, Ukrainas, Krievijas un Āzijas bankas, to vidū divas spēcīgas Rietumeiropas bankas.
Papildu minējumus par to, kas vēl varētu būt ieintresēts bankas pārdošanā, raisījuši vairāku ietekmīgu Tautas partijas «seju» izteikumi pagājušajā nedēļā. Ekspremjers Aigars Kalvītis nāca klajā ar ideju, ka banka tūlīt jāpārdod. Ja tas nav iespējams, Parex jāatdod par velti vai jāslēdz. Arī partijas dibinātājs Andris Šķēle intervijā Neatkarīgajai izteicās līdzīgi, liekot saprast, ka banka jāpārdod pat tad, ja nav garantiju atgūt tajā ieguldīto miljardu latu. «Bet valdībai gribas to neprātīgi ieguldīto miljardu dabūt atpakaļ. Es gan pieļauju, ka miljardu neviens nekad nesamaksās,» uzskata A.Šķēle.
Šie paziņojumi notikuši vienlaikus ar A.Kalvīša viesošanos Maskavā. No viņa teiktā bija noprotams, ka sava loma, organizējot tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, bija Alfa-Bank vadītājam Pjotram Avenam, kurš savulaik bija izrādījis interesi arī par Parex bankas pirkšanu. A.Šķēle Maskavā viesojās jau Parex bankas pārņemšanas laikā pērnā gada rudenī. «Iespēja, ka banka tiek pārdota Krievijai, ir neliela. Lielāka interese par aktivitātēm šajā virzienā nāk no Latvijas nekā Krievijas puses,» Dienai sacīja sarunu procesu pārzinoša valsts amatpersona. Jāatgādina, ka teikšana bankas pārdošanas procesā būs arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, kas ieguldījusi savu naudu Parex.
Šīs runas kopā ar Valsts kontroles ziņojumu radījušas bažas pašā bankā. Kā viens no iemesliem naudas aizplūšanai pēc Parex bankas nonākšanas valsts pārziņā tiek minēti toreizējās valdības pārstāvju paziņojumi, kas tā vietā, lai ieviestu drošību, uzsverot, ka tagad banka ir stabila, stāstīja par Parex tuvošanos bankrotam. Tagad, kad notiek sarunas par bankas pārdošanu, tas varētu samazināt tās pirkuma cenu vai vispār aizbiedēt potenciālos pircējus. To atzīst arī V.Dombrovskis: «Jebkuras sliktas ziņas ap banku, protams, kaitē.» Tāpēc esot stingri jānošķir Parex pārņemšanas izvērtēšana un tās tagadējā darbība.
To, ka Parex būtu jāpārdod pēc iespējas ātrāk, atbalsta arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Pašlaik bankas darbība ir ierobežota, un, tikai tai nonākot privātās rokās, tā varētu pilnībā atsākt darboties. Parex bankas vadība pārdošanas procesu nevēlas komentēt. «Banka pēc iespējas ātrāk grib atgriezties privātajā sektorā, lai ātrāk varētu atdot valstij naudu,» sacīja Parex bankas pārstāve Maija Celmiņa.