Premjera arguments - reforma neatbilst likumam Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu, jo paredz biroja struktūrvienību funkciju dublēšanu un līdz ar to nelietderīgu valsts līdzekļu izlietošanu. Tiesa, visticamāk, šāda premjera rīcība ir rezultāts jau ilgstošam konfliktam starp N. Vilnīti un viņa vietnieci - opozicionāri Jutu Strīķi, kura uzskata, ka reforma nevis sekmētu cīņu ar korupciju, bet apgrūtinātu.
Kā rīkoties saistībā ar premjera rezolūciju, KNAB šefs lemšot šodien. Savukārt V. Dombrovska pārstāve Līga Krapāne ir pārsteigta, ka kaut kas vēl jālemj: «Premjera rezolūcija ir viņa komunikācijas forma ar valsts amatpersonām. Tās viņš ir rakstījis daudz, un neviena no tām līdz šim nav tikusi nepildīta.» V. Dombrovskis uzskata, ka biroja darba paplašināšana reģionos esot jāveic citā formā. Kādā - premjers nav informējis, bet viņa pārstāve norādīja, ka to izlemt nav premjera, bet gan KNAB vadītāja pienākums.
Jācīnās plašāk
Reformas mērķis, pēc N. Vilnīša ieceres, esot intensīvāka korupcijas apkarošana reģionos, piemēram, pierobežā, kā arī aktivizēt cīņu ar korupciju lielajās pilsētās un privātajā sektorā, aizliedzot prettiesisku labumu pieņemt arī skolotājiem, ārstiem un banku darbiniekiem.
«Pērnā gada 28. maijā uzdevu J. Strīķei izstrādāt stratēģiju biroja darba aktivizēšanai reģionos, iekļāvu to arī sešu mēnešu biroja darba plānā, taču subjektīvu iemeslu dēļ tas netika izdarīts,» apgalvo N. Vilnītis. Tā vietā, lai vērstos pret J. Strīķi, kura vada KNAB Apkarošanas daļu, viņš reformas uzsācis īstenot pats. Pieņēmis darbā piecus cilvēkus, lai organizētu sev pakļautu operatīvo dienestu, kurš koncentrēsies darbam reģionos, pēc būtības dublējot J. Strīķei pakļauto operatīvo darbinieku darbu.
«Korupcijas apkarošanai reģionos ir jānotiek sistemātiski, nevis kampaņveidīgi. Es piekrītu premjeram, ka pašreiz piesaistīt papildu līdzekļus biroja reformai nebūtu prātīgi, taču tā tiek īstenota, efektīvāk pārdalot iekšējos resursus,» Dienai norādīja N. Vilnītis, liekot saprast, ka sev pakļautam dienestam pārdalītu arī J. Strīķes cilvēkus. Viņš arī norāda, ka J. Strīķes vadītajā Apkarošanas daļā strādā ap 60 cilvēkiem un struktūrvienības gada budžets ir aptuveni 1 000 000 latu, bet uzsākto kriminālprocesu skaits šādam resursam pārāk zems - 18, 16 un 16 attiecīgi 2007., 2008. un 2009. gadā.
J. Strīķe KNAB šefa pārmetumus noraida: «Mūsu darba rezultāti ir stabili, tie nav pasliktinājušies. Tie varbūt nav arī palielinājušies, taču arī mūsu finansējums nav pieaudzis.» Viņa uzskata, ka N. Vilnīša iecerētā KNAB reforma, veidojot reģionālās nodaļas, nav pamatota, jo KNAB jau darbojas reģionos. Izveidojot jaunu struktūru, KNAB Apkarošanas daļa tiktu tikai nevajadzīgi sadrumstalota un tas nevis sekmētu cīņu ar korupciju, bet apgrūtinātu. J. Strīķe arī neatminējās, ka N. Vilnītis viņai būtu uzdevis izstrādāt stratēģiju biroja darba aktivizēšanai reģionos: «Stratēģija ir politikas plānošanas dokuments, un tas nav manā kompetencē.» Viņa atzina, ka pirmās domstarpības ar N. Vilnīti, viņai un otram KNAB priekšnieka vietniekam Alvim Vilkam radušās pēc tam, kad N. Vilnītis publiski paudis uzskatu, ka, viņaprāt, KNAB kompetencē nav jābūt partiju tēriņu uzraudzībai. Viņa šādam viedoklim nevarot piekrist.
Darbinieki kritizē
«Pēdējā pusotra gada laikā ir izveidots administratīvs un citu iekšēja rakstura pasākumu kopums, kas vērsts nevis uz ātru, kvalitatīvu un efektīvu iespējamo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, bet arī veicamo profesionālo pienākumu iespējamo kavēšanu un neveselīgas vides radīšanu kolektīvā, pielietojot represīvas metodes,» vēstules saturu citē portāls ir.lv. Vēstulē arī minēts, ka N. Vilnīša dēļ vairāki operatīvie darbinieki darbu KNAB ir pametuši un grasās to darīt vēl vairāki, kas liecina, ka KNAB iekšienē valda neuzticība vadībai. Otrs KNAB priekšnieka vietnieks A. Vilks par darba apstākļiem izsakās piesardzīgi, tiesa, atzīst, ka gluži normāli nav.
Premjera pozīcija, apturot N. Vilnīša virzīto reformu un tādā veidā nostājoties J. Strīķes pusē, sakrīt ar Jaunā laika pozīciju pirms aptuveni gada, ieceļot KNAB vadību. Par N. Vilnīti toreiz balsoja Tautas partija un LPP/LC, savukārt Jaunais laiks amatam virzīja J. Strīķi, uzskatot, ka tieši ar viņas darbību lielā mērā saistīta līdzšinējā KNAB veiksmīgais darbs un brangie amatpersonu «ķērieni» - Jūrmalgeitas un Rīgas domes korupcijas skandālā.
Patlaban grūti prognozēt, kā noslēgsies šie iekšējie KNAB kari. 15. jūnijā šo jautājumu paredzēts izskatīt arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē. Tās vadītājs Juris Dalbiņš (TP) šobrīd nekomentē nedz premjera rezolūciju, nedz KNAB priekšnieka reformas lietderību - pirms tam esot jāiepazīstas gan ar reformas plāna dokumentiem, gan tie jāizvērtē. Viņš gan arī atzīst, ka KNAB darbība ir jāpaplašina un vairāk jākoncentrējas darbam reģionos. «Tas N. Vilnītim bija uzlikts par pienākumu, kad viņš stājās amatā. Viņš ir amatpersona, ko apstiprina Saeima, padotajiem viņa likumīgie rīkojumi ir jāpilda. Ja kādam KNAB darbiniekam rodas šaubas, vai priekšnieka dotais uzdevums ir likumīgs, ir jāvēršas prokuratūrā vai vismaz jāargumentē, kādēļ rīkojums netiek pildīts, » sacīja J. Dalbiņš.