Viens no šobrīd galvenajiem Krievijas opozicionāriem Boriss Ņemcovs ir nostājies uz bezkompromisa cīņas takas ar savu galveno oponentu - jau desmit gadu valdījušo - Vladimiru Putinu un solījis meklēt taisnību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai aizstāvētos pret premjera apsūdzībām. Šī ir principiāla lieta ne vien pašam Ņemcovam un vēl diviem pazīstamiem krievu liberāļiem, kurus Putins decembrī televīzijā apsūdzēja milzīgu nelegālu ienākumu gūšanā Krievijā pirmajos pēcpadomju gados, bet arī visai Krievijas sabiedrībai kopumā. Neatkarīgi no lietas iznākuma tās līdzšinējā gaita vēlreiz atgādinājusi par Krievijas augstākās vadības bezatbildīgo un ne reizi nesodīto «pļāpāšanu», viešot zināmas cerības uz šādas rīcības ierobežošanu nākotnē. Pavisam prognozējama bijusi Maskavas tiesas atteikšanās izskatīt bezprecedenta lietu pret premjerministru Putinu par apmelošanu. Un tikpat saprotama ir arī Ņemcova apsūdzība, kas izteikta jau nākamajā dienā - par dalību 31. decembra mītiņā Maskavā 15 diennakšu kamerā pavadījušais opozīcijas līderis paziņojis, ka Putins esot likvidējis Krievijā demokrātiju un izveidojis mafijas kontrolētu valsti. Tagad, jādomā, gaidāms atbildes solis no premjera, kas šādus vārdus gar ausīm nemēdz laist.
Krievu opozicionāri saskata ieguvumus un nelielas uzvaras savu tiesību aizstāvēšanā pat esošajās no valsts varas pilnīgi atkarīgajās tiesās. Sabiedrībai jāredz, ka sekmīga cīņa pret «augšu» patvaļu ir iespējama. Opozīciju tomēr pārlieku, šķiet, nebiedē krievu sabiedrības inertums. Lūk, arī Ēģipte vēl pavisam nesen šķitusi stabila valsts. Iespējams, notikumi Āfrikas ziemeļos tomēr ir satraukuši Putinu un viņa komandu, ko apstiprina Lavrova bažīgais aizrādījums par revolucionāras situācijas provocēšanu. Kāds pazīstams krievu opozicionārs ironiski ieteicis režīmam neatslābināties. To gan varētu arī neteikt, jo Putina čekistu režīms noteikti ir ko mācījies no PSRS sabrukuma, Ukrainas oranžās un Gruzijas rožu revolūcijas, tagad arī notikumiem Kairā. Kā galveno mācību ielāgojot, ka laukā izlaistu revolūcijas džinu dabūt atpakaļ pudelē nav vienkārši. Tas dara saprotamu, kāpēc opozīcijas mītiņi līdz šim tikuši apkaroti ar pārspīlētu degsmi.