Tomēr, ņemot vērā, ka par steidzamību balsoja mazāk nekā divas trešdaļas deputātu, opozicionāru solījumi panākt referenduma sarīkošanu par eiro ieviešanu nav neizpildāmi. No amatpersonu deklarācijām gan redzams, ka daļa aktīvāko eiro ieviešanas projekta pretinieku no Saskaņas centra (SC), tāpat kā daļa Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu paši savos personīgajos uzkrājumos eiro uzticas vismaz tikpat daudz kā citām valūtām. Viņi gan Dienai apgalvoja, ka nekādu pretrunu te neesot.
Debatēs, kas vilkās teju sešas stundas, Vienotības un Reformu partijas (RP) deputāti pārsvarā uzstāja uz eiro ieviešanas nestajiem labumiem un kritizēja ZZS par viedokļa maiņu, jo iepriekš, būdama valdībā, tā eiro ieviešanu atbalstījusi. Likumprojekta referents Jānis Ozoliņš (RP) arī apšaubīja sabiedriskās domas aptaujas, kas parāda ārkārtīgi zemo atbalstu eiro, jo «ikdienas dzīvē mēs jau sen esam atbalstījuši eiro», atsaucoties uz faktu, ka 44% no noguldījumiem tiek veikti eiro un 84% kredītu.
Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK pārstāvji debatēs gan pauda atturīgāku viedokli pret eiro ieviešanu, bet atzina, ka tas ir jādara, jo alternatīva esot nonākšana Krievijas ietekmes sfērā. «Visnožēlojamāk tomēr klausīties, kā par latu kā valsts svēto simbolu runā SC deputāts Nikolajs Kabanovs, kurš plašākai sabiedrībai labāk pazīstams ar deguna šņaukšanu Latvijas karogā,» pauda Dāvis Stalts (NA). Jāpiebilst, ka neviens no pieciem NA deputātiem, kurus kā iespējamos eiro balsojuma izgāzējus iepriekš minēja raidījums Nekā personīga, debatēs neuzstājās. Kaut arī viņi visi nobalsoja par, no sarunas ar Vinetu Poriņu bija noprotams, ka viņa to darījusi caur sakostiem zobiem. Kaut sižetu viņa nodēvēja par tendenciozu, deputāte atzina, ka tas bijis impulss debatēm trešdien NA frakcijā, pēc kurām tika izplatīts paziņojums, ka NA tomēr atbalstīs eiro.
Savukārt opozīcijas pārstāvji debatēs vairākkārt biedēja ar nestabilo situāciju eirozonā, uzdodot jautājumu, kādēļ citas Austrumeiropas valstis šobrīd ar pievienošanos nesteidz.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš gan sēdē nepiedalījās, Dienai norādīja, ka viņa frakcijas galvenie iebildumi esot nevis pret pašu eiro ieviešanu, bet gan pret to, ka valdība šīs valūtas ieviešanas plusus nespēj izskaidrot sabiedrībai. Viņš atzina - ja sabiedrības vairākums eiro ieviešanu atbalstītu, «tas būtu zināms arguments, lai mēs šo jautājumu skatītu savādākā plāksnē». Nākotnē eiro varbūt būtu arī jāievieš, bet šobrīd esot par daudz neatbildētu jautājumu.
Jāpiebilst, ka saskaņā ar amatpersonas deklarāciju A. Brigmanis pats savus uzkrājumus veidojis gan eiro - 98 tūkstoši -, gan latos - 93 tūkstoši. Jautāts, vai te pretrunu nesaskata, viņš teica, ka «tas ir visglupākais pretarguments» un neviens viņam nevar aizliegt naudu uzkrāt tādā valūtā, kādā viņam tas izdevīgāk. Kā zemnieku saimniecības īpašniekam, virkne darījumu viņam jāveic eiro. «Tieši tā ir mūsu šībrīža priekšrocība, ka varam izvēlēties, kādā valūtā turēt naudu - eiro vai latos,» viņš uzsvēra.
Savukārt SC deputāts Andrejs Elksniņš, kuram jau iepriekš pārmests, ka, par spīti savai aktīvajai pozīcijai pret eiro ieviešanu, viņš pats faktiski visus savus uzkrājumus (50 000 eiro) glabā šajā valūtā, Dienai vēlreiz apliecināja, ka grib, lai par to tiktu sarīkots referendums. Jautāts par paša uzkrājumiem, A. Elksniņš vispirms uzsvēra, ka deklarācijā norādītā informācija ir jau pusgadu veca, tomēr, lūgts precizēt, atzina, ka joprojām naudu glabā tieši šajā valūtā. Viņš eiro uzkrājis, jo bieži apmeklējot citas valstis, tādēļ eiro izmantot viņam esot izdevīgāk. Jautāts, vai šis princips nav attiecināms arī uz visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, A. Elksniņš atbildēja «nē», īsti gan to nepamatojot.
SC politiķis Sergejs Dolgopolovs naudu ir uzkrājis gan eiro, gan latos, gan ASV dolāros, bet tajā un savā nostājā pretrunas nesaskata: «Diversifikācija notiek ne tikai starp bankām, bet arī valūtām, tā ir normāla parādība, jo tas dod zināmas garantijas pret valūtu svārstībām. Es jau nerunāju par to, lai aizliegtu operācijas ar eiro.» Par spīti A. Elksniņa aicinājumiem pēc referenduma, S. Dolgopolovs uzsvēra, ka SC frakcija vēl par šādu soli neesot lēmusi.