J. Gauka virzīšana izsauca asas domstarpības starp koalīcijā ietilpstošo Brīvo demokrātisko partiju (FDP) un kancleres vadīto Kristīgi demokrātisko savienību (CDU), kas beigās pakļāvās FDP spiedienam. Kā vēsta Vācijas mediji, A. Merkele pat brīdinājusi FDP vadītāju Filipu Rosleru, ka viņa partijas vienbalsīgais atbalsts opozīcijas virzītajam J. Gaukam draud sagraut koalīciju. «Vai tas ir tas, ko jūs patiesībā gribat?» laikraksts Bild citēja A. Merkeles teikto.
Piekāpšanās izsauca dusmas arī kristīgo demokrātu rindās, kas FDP pārmet savstarpējās uzticības pārkāpumu. CDU brīdināja, ka arī turpmākā sadarbība tagad ir apdraudēta.
Taču FDP vainu noliedz un uzsver, ka J. Gauks nav jāuztver kā opozīcijas nominants. «Kanclere pati pieprasīja, lai mēs atrodam kandidātu, kurš gūtu lielu vairākumu Federālajā sapulcē un kuru augsti cienītu arī tauta,» Deutsche Welle citēja partijas biedru Volfgangu Kubicki. «Tas bija un ir J. Gauks.»
CDU bažījas, ka 72 gadus vecā J. Gauka nominēšanu valstī uztvers kā pašas kancleres sakāvi. J. Gauku jau pirms diviem gadiem opozīcija virzīja par prezidentu, taču tautā cienītajam aktīvistam nācās piekāpties kancleres atbalstītā Kristiana Vulfa priekšā. Taču piektdien skandālos ierautais K. Vulfs atkāpās no amata. Viņš pēdējo mēnešu laikā asi kritizēts par dažādiem finanšu pārkāpumiem un draudiem žurnālistiem.
Kā vēsta izdevumā Bild am Sonntag publicētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, arī lielākā daļa jeb 54% vāciešu kā nākamo prezidentu vēlas redzēt tieši J. Gauku. Protestantu garīdznieks zināms kā viena no vadošajām figūrām, kas sekmēja Berlīnes mūra krišanu.
Jaunais prezidents tiks izvēlēts 18. martā, kad sanāks Federālā sapulce. Tajā ietilpst 1224 locekļi, kas nāk gan no parlamenta apakšpalātas jeb bundestāga, gan no federālo zemju parlamentiem.