Vērtējumu par Satversmes grozījumiem, kuros vairāki politiskie spēki ierosināja noteikt ierobežojumus referendumā grozīt Satversmes kodolu, gaidīja arī Saeimas Juridiskā komisija, kuras darba kārtībā bija grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, atgādināja komisijas priekšsēde Ilma Čepāne (Vienotība).
Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita vadītajā Konstitucionālo tiesību komisijā ir augstas raudzes juristi - Ineta Ziemele, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa un Mārtiņš Mits. Šādā sastāvā komisija strādāja arī V. Zatlera prezidentūras laikā. Taču toreiz prezidentam bija divi juridiskie padomnieki, bet A. Bērziņš nolēma savā komandā aicināt tikai vienu juristu - E. Pastaru. Viņš apstiprināja, ka E. Levitam ir lūgts līdz augusta beigām sagatavot atzinumu par valsts pamatu aizsardzību Satversmē. Nepieciešamības gadījumā komisijā varētu notikt arī izmaiņas. Valsts prezidenta kanceleja apzinās, ka komisijas pārstāvji ir aizņemti savā pamatdarbā un šos pienākumus veic sabiedriskā kārtā. Konstitucionālo tiesību eksperti arī raduši nopietni izvērtēt katru jautājumu un gatavo pamatīgus, apjomīgus atzinumus, bet šajā gadījumā varbūt ir iespējams latiņu nolaist nedaudz zemāk, lai nebūtu jāiegulda tik milzīgs darbs.
Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (RP), kura bija V. Zatlera juridiskā padomniece, toreiz veica arī Konstitucionālo tiesību komisijas sekretāres pienākumus un organizēja ekspertu darbu. Viņa Dienai apstiprināja, ka tas bija svarīgs prezidentūras uzdevums, kā arī uzteica E. Levita un pārējo komisijas locekļu koleģiālu ieguldījumu atzinumu sagatavošanā, tāpēc «man ir grūti saprast, kas notika». Ar E. Levitu, kas neatrodas Latvijā, Dienai neizdevās sazināties, bet Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atteicās no komentāriem. Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors M. Mits Dienai minēja divus iemeslus, kāpēc komisijas atzinuma sagatavošanai ir nepieciešams ilgāks laiks - vispirms jau tāpēc, ka šis jautājums ir ļoti komplicēts un uz Eiropas valstu fona Latvija savā ziņā esot unikālā situācijā. M. Mits arī atgādināja, ka visi komisijas locekļi ir nodarbināti savā pamatdarbā. Tieši šo cilvēku aizņemtību uzsvēra arī Dzintars Rasnačs, kura pārstāvētās VL-TB/LNNK Satversmes grozījumu projektu par pamatlikuma negrozāmajiem pantiem konstitucionālo tiesību ekspertiem deputāti nodeva jau pērnā gada nogalē. Dz. Rasnačs pieļāva, ka komisija, iespējams, gaida Satversmes tiesas lēmumu - pēc Saeimas deputātu iesniegtā prasības pieteikuma, kurā bija apstrīdēta referenduma procedūra jautājumā par valsts valodas statusu, Satversmes tiesa daļā prasības ierosināja lietu. Prasības iesniedzēju mērķis bija nepieļaut līdzīga rakstura referendumu rosināšanu par Satversmes kodola jautājumiem. M. Mits uzsvēra, ka komisija savā darbībā nav saistīta ar Satversmes tiesā ierosinātām lietām.