Levits neformāli minēts kā iespējamais Valsts prezidenta kandidāts un var atstāt A. Bērziņu ēnā. No prezidenta paziņojuma medijiem izriet, ka ar paša izraudzītiem ekspertiem viņš redz iespēju vairāk ietekmēt viena vai otra jautājuma risināšanu. Komisijas vietā plānots veidot ekspertu grupas. Neoficiāli zināms, ka kādai varētu lūgt izvērtēt arī iekšējo strīdu vājinātā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kā neatkarīgas institūcijas darbību.
Konstitucionālo tiesību komisiju 2007. gada nogalē izveidoja toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kura pirmā reakcija bija lakoniska: «Esmu pārsteigts. Tas pat nav īstais vārds. Es to nesaprotu.» Viņaprāt, šī komisija bija viena no veiksmīgākajām viņa prezidentūras laikā, iesaistot augstas klases profesionāļus. Komisija strādās līdz 1. novembrim, un tajā ir konstitucionālo tiesību eksperti Ineta Ziemele, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa un Mārtiņš Mits. Par savu darbu viņi atalgojumu nesaņēma, lai gan sagatavoja apjomīgus pētījumus, piemēram, par Satversmes kodolu, izmaiņām pamatlikumā. «Veikt šo darbu par velti bija mūsu apzināts lēmums. Tas ir darbs Latvijas valsts labā,» sacīja G. Kusiņš. Neko vairāk viņš nevēlējās teikt, jo «tie, kas bija un tagad vairs nav, nebūs objektīvi». Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) izteica nožēlu par prezidenta lēmumu, jo komisija gatavoja pētījumus, par kādiem citas valsts institūcijas ekspertiem maksā desmitiem tūkstošus latu. «Es tiešām gribētu cerēt, ka tas nav saistīts ar Satversmes preambulu,» piebilda I. Čepāne.
Pieņēmumus Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Reinis Bērziņš Dienai nevēlējās komentēt, bet, viņaprāt, nav pamatotas aizdomas, ka īstais iemesls varētu būt Satversmes preambula, kuras autors ir E. Levits, nevis komisija. Valsts prezidenta A. Bērziņa sarunā ar E. Levitu pirmdien preambula ir tikai nedaudz pieminēta. Vairāk runāts par prezidenta rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz nostiprināt premjera lomu, un par tiem E. Levits esot izteicies pozitīvi. Šie grozījumi ir sagatavoti nevis Konstitucionālo tiesību komisijā, bet gan ekspertu grupā. Tuvākajā laikā šādu ekspertu grupu varētu dibināt ar mērķi izveidot neatkarīgo valsts institūciju vienotu pārraudzības modeli, kā arī administratīvā procesa uzlabošanai. Ja komisijas darba rezultātā tapa apjomīgi pētījumi, tad ekspertu grupām būtu lakoniskāk jāsagatavo atbildes, kā risināt vienu vai otru jautājumu.