«Tas ir gudrības un taktikas jautājums, kā mēs caur ES darba kārtības jautājumiem pavirzām tālāk vienu vai otru jautājumu. Taču nedrīkst domāt, ka tagad ņemsim desmit Latvijā aktuālus jautājumus, kurus neesam varējuši ES līmenī atrisināt pēdējos gados, un tagad prezidentūras laikā tos visus Briselē saliksim uz galda un nonāksim pie labvēlīga risinājuma,» uzsver Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāta direktore Inga Skujiņa, norādot, ka nevajag pārvērtēt Latvijas pirmās prezidentūras ietekmi uz visas Eiropas lēmumiem. «Ja prezidējošā valsts spēj salikt pareizos akcentus, izmantot pareizās politikas sviras un rast sabiedrotos, kuru intereses sakrīt, tā var panākt sev pozitīvus risinājumus, taču nevajag pārvērtēt - Eiropā ir 27 valstis, kas skatās cita citai uz pirkstiem,» saka politoloģe Žaneta Ozoliņa, uzsverot - «ja valsts ir gudra, prezidentūra var būt svira, kas strādā valsts labā». Kā piemēru viņa min Dāniju, kura prezidentūras laikā sevi pozicionēja kā valsti, kas tendēta uz inovācijām, tā rezultātā gūstot finanšu atbalstu vēlmei kļūt par valsti ar neatkarīgu zaļo enerģiju.
Lai būtu skaidra vīzija par nākotnē veicamo, nepieciešams skaidri saprast nacionālās prioritātes, lai vismaz iezīmētu virzienu, kurā domāt, jūnijā un jūlijā Latvijas Politologu biedrība sadarbībā ar prezidentūras sekretariātu organizēja desmit diskusijas, kurās, lai atpazītu Latvijai svarīgāko, piedalījās politiķi, amatpersonas un arī nevalstiskā sektora pārstāvji.
Darbs pie nacionālo prioritāšu atpazīšanas ir tikai sācies. Taču jau diskusiju laikā iezīmējies, ka Latvija sevi pozicionē kā valsti ar ietekmi Austrumu partnerības politikā. Latvija arī gribēs sevi pozicionēt kā nozīmīgu valsti Baltijas reģionā, jo tieši Latvijas prezidentūras laikā tiks pārskatīta ES stratēģija Baltijas jūras reģiona attīstībai. Iespējams, ka Latvija varētu nākt klajā arī ar iniciatīvu e-lietās, kas būtu saistītas ar informācijas tehnoloģijām, valsts pārvaldi un demokrātijas procesu attīstību, kā arī iezīmēt kādu no vides prioritātēm, stāsta Ž. Ozoliņa. Tomēr šī pagaidām ir taustīšanās. Kā skaidro Ž. Ozoliņa, valsts prioritātes formējas vairākos līmeņos. Pirmajā līmenī ir ES politika un valsts prioritātes attiecībā pret to, kas notiek Eiropā, jo Latvija nevar izvirzīt prioritāti, par kuru nav intereses nevienai citai dalībvalstij. Otrajā līmenī valstij jāsamēro savas intereses ar prezidentūras trio interesēm, un tad jau trešajā līmenī ir tās prioritātes, uz kurām skatās caur nacionālas valsts prizmu. Pirmajos divos līmeņos prioritātes tiek paustas filozofiskāk un ir vērstas uz nākotni, trešajā - nacionālās valsts līmenī - var pievērsties ļoti specifiskām lietām. «Taču nekad prioritātes nebūs tikai filozofiskas vai savtīgas,» saka Ž. Ozoliņa.