«Nākamās kārtas būs humanitārās zinātnes, pedagoģija un datorika, paralēli visas infrastruktūras. Pēc pārcelšanās kopā atbrīvosies 68,8 tūkstoši kvadrātmetru. Bet vienmēr paliks Raiņa bulvāris 19,» stāsta par projektu atbildīgais zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks.
Jānoķer kaimiņi
No visiem LU nekustamajiem īpašumiem, kas kopskaitā ir aptuveni 50, universitātes vajadzībām projektētas ir divas no ēkām - Raiņa bulvārī un Kronvalda bulvārī. Sadrumstalotā infrastruktūra un studijām nepiemērotās ēkas patlaban rada šķēršļus LU pamatfunkciju īstenošanai, pie kurām I. Muižnieks pieskaita studijas, zinātnisko un jaunrades darbību, tāpat arī pakalpojumus uzņēmējiem un sociālajiem partneriem.
LU uzskata, ka bez tās infrastruktūras uzlabošanas ārzemju studentu piesaistē nebūs iespējams konkurēt pat ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Tartu Universitāte no 2009. gada var lepoties ar Ķīmijas ēku, kas celta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda atbalstu. Viļņā iecerēts uzsliet Saullēkta ieleju, kurā atrastos Viļņas Universitāte, Viļņas Tehnoloģiskā universitāte un institūti. «Viņiem projekts ir grandiozāks, bet viņi vēl nav tikuši tik tālu kā mēs,» teic I. Muižnieks.
«Mēs» šobrīd esam tikuši līdz klajumam, kas attīrīts no mazdārziņiem, ES struktūrfonda finansējumam augstākās izglītības infrastruktūrai 22,7 miljonu latu apmērā, Dabas un medicīnas zinātņu akadēmiskā centra skicēm un teju noslēgtam konkursam par projekta inženiertehnisko, finansiālo un tiesisko uzraudzību. Aprīlī par skiču projekta izstrādi pēc trīs konkursa kārtam tika noslēgts līgums 200 tūkstošu latu apmērā ar arhitektu biroju 6. stils. Pēc aptuveni divām nedēļām būs zināmi rezultāti konkursam par projekta īstenošanas uzraudzību. I. Muižnieks atklāj, ka tiek izvērtēti četri pretendenti. Sākotnēji plānots, ka šī projekta daļa izmaksās ap 800 tūkstošiem latu, taču pēc iesniegtajiem piedāvājumiem LU secina, ka, iespējams, varēs izlīdzēties ar 650 000 latu.
Valsts naudu vēl netīko
ES finansējums līdz šim esot iztērēts «ļoti maz». Taču šobrīd tēriņi uzņem apgriezienus, jo LU sāk iegādāties aprīkojumu, ko var izvietot un lietot pašreizējās ēkās. 2014. gadā, kad pēc celtniecības darbu noslēgšanas sākies ēkas iekārtošana, iepirkto aprīkojumu pārvietos uz jauno Akadēmisko centru.
«Ja nesadarīsim galīgās muļķības, tad var jau teikt, ka esam dabūjuši. Projekti gan vēl nav noslēgti,» par nākamo finansējumu apmēru, 10 miljoniem latu, ko plānots iegūt no ES struktūrfonda zinātnes infrastruktūrai, teic I. Muižnieks. Atlikušos aptuveni 83 miljonus latu visu Akadēmiskā centra projekta kārtu īstenošanai LU cer iegūt no citiem ES un starptautiskiem projektiem, LU nekustamajiem īpašumiem, remonta un ekspluatācijas līdzekļu ietaupījumiem, kā arī publiski privātās partnerības. Vaicāts, vai projektam netiks lūgts arī valsts atbalsts, I. Muižnieks teic: «Ja būs iespēja, garam nepalaidīsim. Šeit ir svarīgi parādīt, ka sākas kaut kāda kustība. Tas varētu piesaistīt arī investoru interesi.»
Cer arī uz muzeju
Otrajā projekta posmā, kas ieplānots 2015.-2018. gadā, iecerēts izveidot Humanitāro zinātņu, pedagoģijas un datorikas centru. Noslēdzošais posms, kura finišs gaidāms 2020. gadā, paredz Sociālo zinātņu centra izveidi. Ja Torņakalna teritorija tiks attīstīta pēc paredzētā plāna, no visām LU ēkām savas funkcijas saglabās galvenā celtne Raiņa bulvārī 19, Fizikas un matemātikas studiju centrs Zeļļu ielā, kā arī universitātes rīcībā esošās ēkas Alberta, Strēlnieku ielā un Kalpaka bulvārī. Daļā no citiem LU nekustamajiem īpašumiem, kuri atbrīvotos pēc Torņakalna attīstības, plānots izveidot zinātniski tehnoloģiskos centrus. Savukārt Kronvalda bulvāra ēku, kur šobrīd mājo LU biologi, I. Muižnieks min kā iespējamo Dabas zinātņu un medicīnas muzeja mītni. «Ļoti daudzās valstīs ir tādi muzeji. Kāpēc lai nebūtu arī pie mums,» viņš teic. Šovasar uz Torņakalna zemes varētu tapt sporta laukums. «Sportisti mums grib uztaisīt futbola laukumu tajā daļā, kas vēl kādu laiku nebūs apbūvēta,» saka prorektors.