Sandis Prūsis, Latvijas Bobsleja izlases galvenais treneris
Treniņš kā treniņš. Vai tad tas ir kaut kāds notikums, ja Miņins brauc ar bobu pa trasi? Nedomāju. Varēs vai nevarēs, lēmums būs jāpieņem otrdien un trešdien. Tagad tā ir tikai tāda slidināšanās, nekas vairāk.
Kas ir tie nosacījumi, kuri liks izšķirties - var vai nevar?
Štrunts par vēderu, svarīga ir kondīcija un viss pārējais. Mēs jau neesam atbraukuši tikai noslidināties. Esam atbraukuši arī kaut ko nostartēt. Ja būtu tikai mērķis piedalīties, viss būtu kārtībā. Taču diezin vai tas šobrīd ir mūsu galvenais mērķis.
Ja pastāv variants stūmējus mainīt, cik prātīgi to treniņos atlikt uz pēdējo brīdi?
Tas ir viens no variantiem, taču variantu ir daudz. Man pašam diezgan daudz kas ir neskaidrs. Ceru, ka otrdien un trešdien būs kaut kas skaidrāks.
Nebaida, ka lēmums būs jāpieņem pēdējā brīdī?
Protams. Kā gan citādi. Man taču jāskatās, vai viņš var pakustēties, paskriet. Braukt jau var daudzi, bet vajag to bobu arī iestumt, ieskrieties.
Ja būs jāmaina piloti, startā var trūkt saskaņas!
Ko var darīt? Ja notraumējas, maina arī maču laikā. Arī tā ir bijis. Ja nevarēs, tad nevarēs, bet varbūt varēs.
Kā brauca treniņos?
Ciešami. Jānis te ir pietiekami daudz braucis. Nav jau problēma braukšanā, bet gan kondīcijā un pašsajūtā, jo tikko bijusi narkoze un viss pārējais. Ir lietas, kas var traucēt. Mums jau neinteresē tikai nošļūkt, mums interesē kaut kur aizķerties. Ja varēs, lai brauc abi divi četrinieki, taču es gribu, lai visi labākie spēki ir ielikti vienā ekipāžā. Man galvā ir pieci seši varianti, kā mēs četriniekos varētu izskatīties.