Tā ir īsta supervara, ar kuru ikvienam no mums nākas saskarties arī ikdienā. Arī brīdī, kad pārņem izmisums, saņemot kārtējo rēķinu par siltumu vai aprēķinot maksu par iepriekšējā mēnesī patērēto elektrību. Proti, energoresursus mums piegādā valstij un pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības.
Latvijā publiskā sektora uzņēmumiem ir liels spēks. Ne vien tāpēc, ka to kopējie aktīvi pārsniedz astoņus miljardus latu un nodrošina ar darbu vairāk nekā 50 tūkstošus cilvēku, bet arī tāpēc, ka valsts un pašvaldību kapitāla klātbūtne daudzās jomās darba kārtību un nozares attīstību ietekmē vairāk, nekā būtu nepieciešams. Komunālie pakalpojumi, tostarp siltuma apgāde, ir viens, taču gana spilgts piemērs. Cits, vēl spilgtāks - namu apsaimniekošana.
Protams, ir nozares, kurās dažādu iemeslu dēļ (drošība, tirgus kļūda, sabiedrības interešu aizsardzība un citi) valsts kapitālam ir un būs noteicošā loma. Jāatzīst, ka pēdējās desmitgadēs pasaulē mainījusies gan attieksme pret valsts līdzdalību biznesā, gan uzskati par to, kas ekskluzīvi būtu jāapsaimnieko valstij, gan arī priekšstati par valsts un privātā kapitāla «sadzīvošanu» noteiktās jomās. Tieši tāpēc Eiropā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta efektīvai valsts kapitāla apsaimniekošanai un neitrālai konkurencei jomās, kurās līdztekus darbojas uzņēmumi ar dažādas izcelsmes kapitālu.
Taču Latvijā vēl aizvien ir grūti cīnīties ar supervaru un superiespējām, ko nodrošina pavirši un savtīgi apsaimniekots valsts kapitāls. Mūsu valstī tikai dažas organizācijas, kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāls, definē tā izmantošanas mērķus un vēlamos sasniedzamos rezultātus. Daudz biežāk to darbība atgādina pašapmierinātu jaunbagātnieku vai padomju laiku funkcionāru, kuram rūp tikai personīgais labums. 2009. gadā pirmo reizi gandrīz divdesmit gadu laikā tapa kopsavilkums par valsts kapitālsabiedrībām, un vēl pēc dažiem gadiem sagaidījām pētījumu, kurā apkopotas aktuālās valsts un pašvaldību kapitāla apsaimniekošanas problēmas.
Padomāsim kaut vai par fiksētajiem un mobilajiem sakariem. Fiksēto sakaru operatori joprojām daudzviet, tostarp arī Latvijā, pilnībā vai daļēji ir valsts īpašumā, mobilos sakarus lielākoties attīsta privātais kapitāls, internetu - gan valsts kapitāls, gan privātais, kabeļtelevīziju - privātais...
Mums būtu jāmaina sava attieksme pret valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību supervaru. Proti, mums būtu jāpieprasa un jāzina, kāds labums sabiedrībai kopumā ir no valsts un pašvaldību kapitāla izmantošanas konkrētās nozarēs, piemēram, vai tie ir visā valstī pieejami un kvalitatīvi pakalpojumi, vai kapitālsabiedrības peļņa sabiedrībai neizmaksā pārāk dārgi, cik efektīvi un godprātīgi tiek apsaimniekoti šie uzņēmumi, vai to darbība ir caurskatāma. Aktīva cilvēku darbošanās ir būtiska, ja vēlamies panākt uzlabojumus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbībā. Cita ceļa nav.
*Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs