Irēna savu mazo Elīzu septembrī neplānoti sāka laist privātajā bērnudārzā, jo bija jāatgriežas darbā. Pašlaik viņa ar vīru apsver domu izstāties no rindas uz pašvaldības pirmsskolas iestādi, jo tad 30 latu vietā būs iespēja saņemt 93 latu līdzfinansējumu. Tieši šādu lēmumu pieņēmusi jelgavniece Inese, jo vieta pašvaldības dārziņā gada otrajā pusē dzimušajai Ritai pāris reižu aizgājusi gar degunu. Dienas aptaujāto mammu gadījumus par vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītībai nodēvēt ir grūti.
«Vienīgā iespēja bija iet uz privāto dārziņu, izkrist āra no rindas un maksāt ar valsts līdzgarantēto summu (93 lati), kas beigās tāpat sastāda pietiekamu ciparu. Tie 30 (ko var saņemt, apmeklējot privāto pirmsskolas iestādi un nestājoties āra no rindas) vispār neko nenozīmē, ņemot vērā, ka privātais bērnudārzs ir 150-200 latu, par ēšanu nerunājot,» par Rīgas domes piedāvātajām iespējām, kuras arī nav pa kabatai, stāsta Madara. Patlaban viņa vēl ir studente, un vienīgais pelnītājs ģimenē ir dēla tētis, tādēļ ģimenei izdevīgāk ir izmantot aukli, kurai jāmaksā 1 lats par stundu. Taču aukle puiku nevar pieskatīt vienmēr, kad Madarai ir nepieciešams, jo pati vēl esot vidusskolniece. Tas, ko jaunā mamma sagaidītu no domes, būtu vienošanās ar privātajiem bērnudārziem, lai to izmaksas nav tik astronomiskas, pretējā gadījumā piešķirtajam līdzfinansējumam jēgas neesot.
«Protams, mēs sākumā nedomājām tādu naudu tērēt. Ziniet, ekonomiskā situācija ir tāda, ka jāpiedomā tomēr, kur un cik tu maksā, bet, tā kā es biju spiesta iet strādāt un bija pagājuši jau divi gadi, mēs izvēlējāmies privāto bērnudārzu,» par savu gadījumu stāsta Irēna. Par savas meitas labsajūtu privātajā bērnudārzā viņa ir pārliecināta un vislabprātāk izstātos no rindas uz pašvaldības dārziņu un saņemtu 93 latu līdzfinansējumu, taču ar vīru vēl apdomāšot, vai nākotnē būs iespēja katru mēnesi papildus tam maksāt vismaz 100 latu. «Mēs neesam tie jaunie vecāki, man jau būs 49 gadi, un ziniet, kā ir ar to darbu Latvijā,» piebilst Irēna.
Inese darbā plāno atgriezties martā. Gadu veco Kārli varēs pieskatīt vecvecāki, tomēr ar diviem mazajiem būšot par traku, tādēļ trīsgadīgā Rita jālaiž dārziņā. Viņas kārtas numurs rindā uz Jelgavas pašvaldības dārziņu šobrīd ir 34. Tas nozīmē, ka kopš reģistrēšanās brīža pirms trim gadiem viņa ir pavirzījusies uz priekšu par aptuveni 150 vietām. Tomēr, kad varētu pienākt Ritas kārta, mamma nezina. «Šobrīd ir tā, ka vispār nav ne jausmas, jo februārī būs papildu uzņemšana bērniem no daudzbērnu ģimenēm,» saka Rita. Pērn viņai šķita, kas tas brīdis tūlīt pienāks, jo janvārī Jelgavā bija ieplānota jaunā bērnudārza atklāšana, kurā uzņemtu 2008. gadā dzimušos bērnus. Taču dārziņu atklāja tikai septembrī, tāpēc vietas piešķīra arī 2009. gadā dzimušajiem bērniem, un gada otrajā pusē pasaulē nākusī Rita palika aiz svītras. Savukārt pirms dažiem mēnešiem pašvaldības izglītības pārvaldes darbinieku «cilvēciskā faktora» dēļ sistēmā ieviesta kļūda, kā rezultātā daļa bērnu noslīdējuši uz leju un kāds mazais jelgavnieks, kas dzimis pat pēc Ineses meitas reģistrācijas brīža, vietu bērnudārzā dabūja. Ko mainīt jau bijis par vēlu, jo veiksminieks jau bija piereģistrēts izglītības iestādē. Jelgavas dome piedāvā 75 latu līdzfinansējumu privātajā bērnudārzā, ko Inese, piemaksājot aptuveni 90 latu, arī izmantos līdz brīdim, kad pienāks vieta pašvaldības dārziņā. «Nav jau tas sliktākais variants, nav arī labākais. Protams, es arī gribētu laist savu bērnu pašvaldības dārziņā un maksāt 30, 40 latu par ēšanu, es arī tāpat maksāju nodokļus. Vai tad mans bērns ir sliktāks tāpēc, ka dzimis gada beigās?» saka Inese.