Minibankas nebūs
No pašreizējām 38 tirdzniecības vietām pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki (RDP) iekasē vairāk nekā 60 tūkstošus latu gadā, taču tirdziņā šī nauda neatgriežas. Agrāk aģentūra to ieguldīja dārza labiekārtošanā, pēdējos gados samazinātā budžeta apstākļos tērē kopšanai.
«Mums ir piedāvāta tikai šī telts, bez ūdens, bez elektrības, bez apsardzes, bez atkritumu izvešanas. Visu mēs darām paši,» sūkstās uzņēmuma Saktas zieds valdes priekšsēdētāja Ingrīda Japiņa. Viņa uzsver, ka tik noplucis tirgus atbaida ne tikai pircējus, bet arī floristus, kas tajā ir noturami tikai tāpēc, ka valstī ir krīze. «2014. gadā Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, būtu nepieņemami, ja tirdziņš paliek tāds, kā tas ir,» atzīmē I. Japiņa un pauž pārliecību, ka tirgotāji paši spētu to pārvērst jaunā izskatā.
Puķu pārdevēju izvēlētie sadarbības partneri Baltic Outdoor Construction (BOC) piedāvā tirgu savietot ar kafejnīcu, lai kopīgi spētu atmaksāt investīcijas. Kafejnīcas logi būtu vērsti uz Vērmanes dārzu, uz tirdziņa jumta tai būtu vasaras terase. BOC sākotnējos plānos ietilpa Latvijas krājbankas (LK) minibankas palikšana zem tā paša jumta, taču bankai netālu jau atrodas viena filiāle, tādēļ tā tikai uzstādīs bankomātu.
BOC vadītājs Arnis Aspers apliecina, ka LK ir gatava arī kreditēt 400 tūkstošu latu vērto projektu. Ja atmaksājamo summu sadalītu uz desmit gadiem, puķu tirgotājiem nenāktos bankai un domei atdot lielāku mēneša maksu par pašreizējo, rēķina I. Japiņa.
Tikai uz pieciem gadiem
Dažu gadu laikā šī ir jau trešā jauna ziedu paviljona vīzija. Reiz arhitektu plenērā par labāko atzītā ideja materializējās pilnīgi pabeigtā projektā, par ko pašvaldība samaksāja 53 tūkstošus latu, taču tā īstenošana ir pārāk dārga - 830 tūkstoši latu jeb trīs tūkstoši par kvadrātmetru. Pagājušajā nedēļā Mājokļu un vides komiteja iepazinās ar Dizaina nama redzējumu, kas tapis pēc privātuzņēmēju pasūtījuma, taču deputāti nebija gatavi maksāt arī uz pusi mazāku summu. Lai saprastu, kādas ir iespējas tirdziņu pārveidot, domnieki nolēma dibināt darba grupu, taču negaidīti iniciatīvu pārņēmusi vicemēra Aināra Šlesera (LPP/LC) vadītā padome.
Viņa padomnieks Georgs Lansmanis atzīst, ka domes struktūrām nav bijusi saskaņota rīcība, taču uzsver, ka puķu tirdziņš ir jāsakārto, jo ir viena no pilsētas vizītkartēm un potenciālās gājēju ielas sākums. Pēc Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aprīlī veiktās aptaujas, virs 60% iedzīvotāju, uzņēmēju un namīpašnieku atbalsta Tērbatas ielas atdošanu gājējiem, tādēļ pie šī projekta darbs tiks turpināts. Pēc G. Lansmaņa domām, tirgotāju piedāvājums varētu būt risinājums.
RDP direktoram Agnim Kalnkaziņam konceptuālu iebildumu pret tirgotāju plāniem nav, taču viņš uzsver, ka ilgāku nomas līgumu par pieciem gadiem pašvaldība nedrīkstēs slēgt, jo Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums šajā vietā pieļauj tikai pagaidu būves.