Kaut gan nauda tirgotājam ir samaksāta, Māris pulksteni joprojām nav redzējis. Vīrietis Dienai atzīst, ka ir gatavs cīnīties līdz tiesai. Pagaidām pret viņu ir ierosināta lieta par kontrabandu, par ko draud 700 eiro liels sods.
Par spīti tam, ka Jomashop Mārim joprojām raksta vēstules, norādot, ka pulksteņa siksniņa ir veidota no govs ādas, Dabas aizsardzības pārvaldes veiktajā ekspertīzē apstiprinājušās muitas pārstāvju aizdomas. Pulksteņa ādai izmantots Crokodilia kārtas dzīvnieks, un, kā norāda Valsts ieņēmumu dienestā (VID), tas nozīmē, ka preces ievešanai nepieciešama īpaša CITE atļauja. Māris šobrīd nonācis tādā kā strupceļā - Jomashop norāda, ka CITE atļaujas šim produktam nav, jo tāda nemaz neesot vajadzīga. VID pārstāvji norāda, pat ja tagad Māris CITE sertifikātu iegādātos, jēgas tam vairs nebūtu. Tāda esot sistēma.
Augusta beigās nozīmēta lietas izskatīšana. Māris pārliecināts, ka VID rīcība neatbilst normatīvajiem aktiem. «Pat ja tā tomēr ir aligatora āda un veikals mani maldina, tad visvairāk esmu samulsis par VID mājaslapā norādīto. Tur rakstīts, ka bez sertifikāta var ievest līdz četriem krokodilādas izstrādājumiem. Teorētiski strīds varētu būt par to, ka es nevis pirku klātienē, bet pasūtīju internetā,» prāto Māris un neslēpj sarūgtinājumu par notiekošo: «Šis ir tas gadījums, kad es skaidri zinu, ka man nevar neko piesiet. Kāds tad es kontrabandists? Man kā juristam jāsaka, ka šajā gadījumā nav nekāda sastāva pamata, jo man nekad nav bijis ne tāda nodoma, ne informācijas par to, ka būtu bijis jārīkojas citādi. Man tas liekas tik negodīgi - es šo lietu neesmu ne aptaustījis, ne redzējis dzīvē. Kāpēc tad šo preci nevar vienkārši aizsūtīt tirgotājam atpakaļ, lai tas man atskaita naudu?»
Māris nenoliedz, ka pagaidām ir apmulsis un nezina, kā cīnīties ar interneta veikalu, bet saistībā ar VID ierosināto lietu par kontrabandu viņš ir gatavs arī tiesāties.
VID Muitas pārvaldes direktora vietniece Sandra Kārkliņa-Ādmine aicina Māri nākamreiz izvairīties no preču pirkšanas, paļaujoties tikai uz veikala sniegto informāciju. «Mūsu mājaslapā ir pieejama informācija par dažādiem ierobežojumiem, ko nedrīkst ievest. Katrai kategorijai blakus ir norādīti kompetento iestāžu tālruņu numuri un e-pasti, dodot iespēju pakonsultēties. Arī šajā gadījumā varēja vienkārši pakonsultēties ar speciālistiem, lai saprastu, kādi riski pastāv,» skaidro S. Kārkliņa-Ādmine.
Uz jautājumu, vai vispār ir cerība, ka viņš savu pulksteni kādreiz redzēs, muitas pārstāve atbild, ka ir jāvērtē lietas materiāli: «Patlaban esmu noskaņota uz to, ka pulksteni Māris saņems, tomēr siksniņu ne. Praksē gan parasti lietu konfiscē pavisam.» VID arī negrasās vērsties pret tirgotāju. «Mums tas nav jādara. Šajā gadījumā pretenzijas pret interneta veikalu būtu jāizsaka pašam pircējam,» viņa saka.
Līdzīgi gadījumi muitā tiek atklāti ik pa laikam. S. Kārkliņa-Ādmine Dienai uzsver, ka lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka vispār pastāv kaut kādi ierobežojumi preču ievešanai. «Ja cilvēks pērk čūskādas vai krokodilādas izstrādājumus, tad ir jāpainteresējas, vai tie nav aizsargājami. Protams, tā ir veikalu atbildība, tomēr arī veikali ir dažāda līmeņa. Tās ir pircēja - pārdevēja attiecības,» viņa saka.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs nopūšas un teic, ka VID vajadzētu būt pretimnākošākam pret Māri, jo situācija, kādā viņš nonācis, ir neapskaužama: «Šeit jau cilvēks nav vainīgs, ka viņu, iespējams, maldināja.» Viņš uzskata, ka būtu jāļauj pircējam veikt neatkarīgu ekspertīzi, lai pārliecinātos, vai tiešām izmantota aizsargājama dzīvnieka āda. V. Šeļmanovs-Plešs runā arī par VID mājaslapā norādīto informāciju par CITE II pielikumu, kas ļauj valstī ievest līdz četriem krokodila izstrādājumiem: «Man tas liek aizdomāties par to, kā VID šo punktu interpretē.»