Turīgākās valstis izšķiež aptuveni pusi no pārtikas krājumiem. Kā norādījis The Economist, Amerikā un Lielbritānijā ceturtdaļa no visa ēdiena tā vietā, lai nonāktu cilvēku vēderos, dodas tieši uz izgāztuvēm. Tur nonāk aptuveni puse no visiem gatavotajiem salātiem, trešdaļa maizes, ceturtdaļa augļu un piektdaļa dārzeņu. Savs ieguldījums šeit ir ne vien restorānu un lielveikalu norakstītajām precēm, bet arī mājsaimniecībām. Pieņemot, ka arī citu turīgo valstu iedzīvotāji gada laikā nelietderīgi izmanto ap 100 kilogramiem pārtikas, tas nozīmē, ka gada laikā tiek izšķiesti 100 miljoni tonnu ēdiena, ar ko varētu pabarot deviņus miljardus cilvēku. Taču Japānas galvaspilsēta Tokija, kas ir viena no lielākajām pārtikas izšķiedējām, ik dienas varētu pabarot 4,5 miljonus badacietēju, jo pilsētā ik dienas tiek izsviestas sešas tonnas ēdiena.
Lai arī daudzviet uzskata, ka tikai attīstītās valstis ar savu ēdiena izšķiešanas kultūru ir vainojamas pie pārtikas zudumiem, arī nabadzīgajās zemēs izsalkušajiem ik gadu secen iet līdzīgs apjoms pārtikas. Lielākie zudumi ir fermās, kur daļu graudu apēd grauzēji, bet dārzeņi un piens ātri sabojājas trūkstoša uzglabāšanas aprīkojuma dēļ. Pārtikas zudums šeit saistāms ar nepietiekamu finansējumu: ja valstīm būtu attīstītas tehnoloģiskās iekārtas, zaudējumus varētu samazināt pat uz pusi. To pašu gan nevar teikt par rietumvalstīm, kur pārtikas izšķiešana lielākoties saistāma ar indivīdu uzvedības standartiem un attieksmi pret ēdienu.