gada. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs nesen izteicās, ka nākamā gada budžets noteiks dzīves līmeni Latvijā vismaz nākamo 10 gadu laikā. Šajā kontekstā cita starpā ir divi īpaši nozīmīgi jautājumu bloki, kas prasa politisku izšķiršanos, - tie ir pasākumi inflācijas ierobežošanai un tas ir pieļaujamais budžeta deficīta līmenis nākamgad. Šķietami nenozīmīgas atšķirības par budžeta deficīta apjomu, kas šobrīd dažādu politiķu retorikā svārstās no 2,5% līdz 3,5% no IKP, patiesībā nozīmē ļoti daudz.
Dienas rīkotajā politiķu diskusijā par ekonomikas jautājumiem divi politiskie spēki (Zatlera Reformu partija un Vienotība) iestājās par 2,5% budžeta deficītu, bet četri (ZZS, Saskaņas centrs, Šlesera Reformu partija LPP/LC un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK) uzskatīja, ka deficīta līmenis var sasniegt 3% no IKP, kas ir viens no Māstrihtas kritērijiem, lai pievienotos eirozonai. Šogad budžeta deficīta līmenis noteikts 4,5% apjomā no IKP un šāds deficīta līmenis būs «noturams», ja netiks pieņemti lēmumi par agrāk neplānotiem tēriņiem, Dienai paskaidroja Finanšu ministrijas komunikāciju vadītājs Aleksis Jarockis. Par vienu no šādiem «ekstratēriņiem» šogad var kļūt airBaltic.
«Izvēlēties 3% ir aptuveni tāpat kā ziemā, slimojot ar plaušu karsoni, sākumā gandrīz «atstiept» pekas, tad dzert stipras zāles un, līdzko paliek it kā labi, tā uzreiz bez mēteļa un cepures joņot pa ielu... Risks nonākt atpakaļ slimības gultā ir ļoti augsts,» norāda Swedbank vadošais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks un aicina politiķus veidot deficītu tuvāk 2,5%. Galvenokārt tāpēc, ka pasaules ekonomikā būtiski pieauguši negatīvie riski, un, ja ekonomika aug lēnāk, nekā cerēts, tad IKP ir mazāks un Māstrihtas kritērijs netiek izpildīts. «Ja plāno 3% apmērā, tad nav absolūti nekādas iespējas manevram,» saka M. Kazāks un aicina ņemt vērā arī Igaunijas piemēru, kur tikai ļoti piesardzīgi plānots deficīta līmenis ļāva iestāties eirozonā.
«Ja mēs paskatāmies uz šo robežu 3%, tad šis pusprocents jau ir aptuveni 70 miljonu - tādējādi jautājums par konsolidāciju automātiski atkrīt,» Dienas diskusijā norādīja Ivars Zariņš (SC), aicinot orientēties uz deficīta līmeni, kas tuvāks 3%. SC premjera amata kandidāts, Rīgas mērs Nils Ušakovs iet vēl tālāk un intervijā Dienai (6. septembris) saka: «Mēs runājam par budžeta deficīta palielināšanu, piemēram, līdz 3,5%. Mēs nesakām, ka eiro nav vajadzīgs, bet domājam, ka vajag apdomīgāk uz to skatīties un pieņemt to lēmumu 2013. gadā.»
Uz piesardzību politiķus aicina Komercbanku asociācija (LKA), norādot, ka «plānot deficītu tieši augšējā kritērija robežā nav piesardzīgi un atbildīgi. Atbildīgi ir plānot ar rezervi, tas ir, noteikti ar deficītu zem 3%.»
«Deficīta līmenis jāplāno tuvāk 2%, lai stabilizētu valdības parāda un IKP attiecību vai ideālā gadījumā to nedaudz samazinātu,» uzsver Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Šobrīd valdības neto parāds (bruto parāds mīnus uzkrātie līdzekļi Latvijas Bankā) ir ap 30% no IKP, bet maksimālais IKP nominālais pieaugums, uz kādu varam cerēt tuvākajos gados, ir 6-7% gadā (reālais IKP pieaugums plus inflācija), skaidro A. Strazds. Lai valdības neto parāds nepieaugtu vairāk kā par 6-7% gadā, budžeta deficīta līmenim jābūt tuvu 2% no pašreizējā IKP.