Nav piepildījušās neilgi pēc vēlēšanām bieži dzirdētās bažas, ka Visu Latvijai! jaunienācēji Saeimā būs ar vienu tēmu loku apsēsti ļaudis, kas pārkāps parlamentārās demokrātijas etiķeti. Palasot Saeimas sēžu stenogrammas, var pārliecināties, ka vairāki VL biedri (piemēram, Einārs Cilinskis) spēj korekti izteikties par ekonomikas tēmām, savukārt ar zināmu vaļību izteikumos vairāk grēko pieredzējušie kolēģi no Vienotības un Saskaņas. Ņemot vērā arī to, ka uz Nacionālo apvienību kā rezerves plostu lūkojas virkne adekvātu Pilsoniskās savienības biedru, var teikt, ka t.s. nacionāļi nav politiskie margināļi.
Neliekas arī, ka piepildīsies tēze, ka ekonomiskā tematika sabiedrībai liekas tik svarīga, ka nacionālās identitātes jautājumi atvirzās trešajā vai ceturtajā plānā. Te atliek cerēt, ka nacionāļi nejauks leģitīmas latviešu tautas rūpes un intereses ar apzinātu «garšīgu» tēmu ekspluatēšanu, ieslīdot ksenofobijas purvā. Konservatīvas vērtības nenozīmē neiecietību.
Ņemot vērā zināmu ideju deficītu valdošās koalīcijas ekonomiskajā politikā, būtu interesanti redzēt, vai nacionāļi var ko piedāvāt arī šajā aspektā, ja neskaita enerģētiskās neatkarības no Krievijas piesaukšanu, kā arī izklupienus azartspēļu un banku biznesa virzienā. Šķiet, te atslēga meklējama, cik labas attiecības veidosies starp VL politiķiem un Latvijā diemžēl pārāk reti jūtamo apvienības vadītāju Robertu Zīli, kuram ir neapstrīdama pieredze ekonomikas jautājumos.