Pārāk lielo izmaksu un nepietiekama noslogojuma dēļ Latvijas puse pagaidām ir atteikusies no idejas šajā posmā izveidot ātrvilcienu satiksmi, kurā pārvadājumi notiktu ar 160-250 km/h lielu ātrumu. Tāpat netiek apsvērta arī sliežu platuma pārbūve pēc tā sauktā Eiropas standarta. Līdz ar to Latvijā pašlaik _Rail Baltica_ projekts izpaudīsies tādējādi, ka tiks rekonstruēti un modernizēti ceļu posmi Valmiera-Valka un Jelgava-Lietuvas robeža, kā arī Jugla-Valmiera. Šim nolūkam arī no Latvijas valsts budžeta līdz 2015. gadam tiks piešķirti 23,5 miljoni latu, ko papildinās septiņi miljoni latu no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) programmas.
Līdzekļi šim projektam no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti tāpēc, ka EK izteikusi bažas, ka Latvija varētu neturpināt investīcijas Rail Baltica projektā, priekšroku dodot Maskava-Rīga ātrvilciena dzelzceļa satiksmes izbūvei. Norādīts - ja Latvija Rail Baltica projektu neturpinās, iespējams, ka nākamajā plānošanas periodā Latvija TEN-T finansējumu saviem projektiem vispār vairs nesaņems, saka va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) Attīstības plānošanas un projektu daļas vadītāja Aija Poča. Tā kā LDz naudas šādiem kapitālieguldījumiem nav un ja uzņēmums piesaistītu kredītlīdzekļus, tad būtu jāceļ infrastruktūras maksa, kas negatīvi ietekmētu visus dzelzceļa pārvadājumus Latvijā, otrdien valdība izvēlējās «mazāk sāpīgu» variantu, šos maksājumus uzticot Finanšu ministrijai.
Nesen trīs Baltijas valstu pārstāvji konceptuāli vienojās, ka izdevīgākais Rail Baltica maršruts būtu Tallina-Pērnava-Rīga-Bauska-Panevēža-Kauņa un tālākā perspektīvā šo maršrutu pagarinot caur Varšavu un Berlīni līdz pat Venēcijai. Taču tad Latvijai būtu jārēķinās ar vairāku miljardu latu lielām investīcijām, bet no ziemeļiem uz dienvidiem plūst krietni mazāk kravu nekā rietumu - austrumu virzienā, kas pasliktina projekta atpelnīšanās iespējas.