Šķiet, ka Laura Ikauniece nevarēja nebūt augstas klases vieglatlēte, ja reiz mammai Vinetai joprojām pieder Latvijas rekordi trīs skriešanas disciplīnās, bet tēvs Aivars Ikaunieks bija viens no vadošajiem 110 metru barjerskrējējiem. Norādot uz mantotajiem spēcīgajiem gēniem, ir redzams, ka Laurai ir noturīga nervu sistēma un raksturs. Īpašības, bez kurām septiņcīņā laurus nevar noplūkt. 20 gadus jaunā Ikauniece psiholoģiski nesalūza, kad 800 metru skrējienā Grabuste piedāvāja šoka terapiju - skriešanu ļoti ātrā tempā. Laura nepadevās provokācijai un ieturēja savu līniju, lasi - tempu, līdz galam un paņēma pilno bronzas lozi.
Žēl, ka savu pelnīto lozi neizvilka sprinteris Ronalds Arājs. Viņa tēvs, arī Ronalds Arājs, astoņdesmitajos gados bija ļoti tuvu PSRS jauniešu rekordam, 110 metrus ar barjerām veicot 14,16 sekundēs. Tik ātri neviens ar elektroniku nebija skrējis, bet tolaik funkcionāri paskaidroja, ka rekordus sākšot apstiprināt no 14,10... Mamma, mātes uzvārdā Agija Plūmīte, 6. klasē Latvijas skolēnu spartakiādē uzvarēja ar 12,5. Tikai 0,2 sekundes tolaik ātrāk skrēja puikas. Gribas ticēt, ka Arājs atgūsies pēc smagās traumas, jo klātienē un arī pie TV ekrāniem tās tiešām ir saviļņojošas emocijas, kad sporta karalienes gaidītākajā disciplīnā - 100 metru skrējiena finālā - dalībnieku skaitā ir arī mūsējais.
Runājot par nepiepildītajām cerībām, vispirms skats jāmet šķēpmetēju virzienā. Vispār jau dīvaini bija dzirdēt abus Latvijas rekordistus Vadimu Vasiļevski un Madaru Palemeiku runājam par nespēju pārorientēties no iesildīšanās sektora uz lielo arēnu. Līdzīga liksta vajā tik spēcīgus vīrus kā lodes grūdēju Māri Urtānu un vesera metēju Igoru Sokolovu. Līdz olimpiskajai Londonai laika palicis maz - viens mēnesis. Psihologi, piesakieties, ja jums ir zināma skaidra recepte šādiem gadījumiem!