Taču realitātē ar NovoSeven pēdējo pusotru gadu ir citādi - valsts par «saviem» abiem pacientiem maksā nedaudz vairāk nekā pusmiljonu latu gadā, bet ražotājs maksājis tieši nulli, jo «viņa» pacientam, visdrīzāk, zāles šeit nav vajadzīgas, liecina Veselības ekonomikas centra (VEC) dati.
Kā gadījās, ka iestādes to nepamanīja? «[Iestādes] šobrīd noveļ cita uz citu,» saka Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs. Kurš tieši ir atbildīgs, varētu noskaidrot, kad beigsies par NovoSeven un vēl dažiem «interesantiem gadījumiem» sāktā VM dienesta pārbaude. Tajā izvērtē VM padotības iestāžu - VEC un Veselības norēķinu centra (VNC) - atbildību NovoSeven lietā. Tā izdalīta atsevišķi no jūlija sākumā uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātās VEC direktores Daigas Behmanes disciplinārlietas. Tiesa, pārbaudē skata arī D. Behmanes atbildību. Disciplinārlietu ierosināja, pieļaujot, ka, iespējams, D. Behmane nav veikusi savā kompetencē esošās darbības, lai laikus samazinātu un novērstu veselības aprūpei piešķirtā valsts budžeta līdzekļu pārtēriņu. VEC sācis pārbaudīt zāļu ražotāju līdzdalību arī saistībā ar atsevišķiem citiem medikamentiem, ne tikai NovoSeven, jo ir neskaidrības.
Asiņo «valsts pacienti»
Ja oriģinālzāļu NovoSeven ražotājs - dāņu kompānija Novo Nordisk - būtu pārslēdzis līgumu un maksājis kaut vai 10% no zāļu izmaksām, nevis uzņēmies apmaksāt zāles pacientam, kas, pēc VNC skaidrotā, nemaz neatrodas Latvijā, valsts iegūtu aptuveni 90 000 latu šā pusotra gada laikā. Par to varētu nodrošināt dārgās (virs 3000 latiem) C saraksta zāles vairākiem rindā uz citām zālēm gaidošajiem pacientiem. Uz NovoSeven rindā neviens negaida.
Novo Nordisk pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Ģirts Vinniņš Dienai saka - nav nekādu problēmu maksāt, piemēram, 10%, tikai tad jābūt citiem līguma nosacījumiem. Šogad ražotājs neesot maksājis par zālēm, jo tās nav lietotas vai pacients nav atradies Latvijā, taču par pagājušā gada maksāšanu Ģ. Vinniņš neatceroties - viņš pašlaik ir atvaļinājumā.
VNC dati liecina, ka pēc tam, kad VEC 2008. gadā iekļāva NovoSeven Kompensējamo zāļu sarakstā, valsts par diviem pacientiem samaksāja 437 772 latus, ražotājs - Ls 55 519 (pacientiem par zālēm nav jāmaksā). 2009. gadā valsts samaksāja 432 489 latus, ražotājs - Ls 86 473. 2010. gadā valsts samaksāja 585 575 latus, ražotājs - nulli. Šā gada pirmajā pusē valsts samaksājusi 299 522 latus, ražotājs atkal nav maksājis. Saistībā ar pieaugušajām izmaksām un zāļu devām VM uzdevusi VI pārbaudīt šā medikamenta izrakstīšanas pamatotību. Pārbaude varētu noslēgties aptuveni pēc trim nedēļām. «Mūsu pacienti, kas ir valsts apgādībā, ļoti daudz patērē. Mēs jau te smējāmies - kad ir valsts pacients, tad ir šausmīgi smags un ļoti asiņo, visu laiku jādod [zāles]. Kad ir firmas apgādībā - tad ļoti maz vajag. Vai tas ir jauši vai nejauši, taču tā ir,» saka Atis Mārtiņsons, VNC pārstāvis.
Noveļ viens uz otru
Par to, kā izvērtās situācija, ka NovoSeven ražotājs pusotru gadu nemaksā līdzdalību, D. Behmane Dienai atbild: «Tas ir VNC kompetencē.» Viņa par tādu problēmu neesot zinājusi. D. Behmane izskaidro kārtību - kad VEC iekļauj medikamentus C sarakstā, VNC ar ražotāju slēdz līgumu. «VNC nolikumā ir rakstīts, kas tam jādara - ka slēdz līgumus, uzrauga. Viņiem (VNC - red.) ir datu bāze, atbildība ir arī uzskaitīt un sekot līdzi. Viņi diendienā ar to strādā - kādas ir izrakstītas receptes, kādas devas saņemtas,» saka D. Behmane un piebilst: ja VNC redzēja, ka pacients zāles nesaņem, bija jāinformē VEC, lai varētu runāt ar ražotāju, iespējams, par citiem nosacījumiem, piemēram, 10%. «VEC ir pilnīgas tiesības pieprasīt mums jebkuru informāciju, kas nepieciešama darba vajadzībām,» saka Toms Noviks, VNC pārstāvis. Vai VNC par problēmu informēja VEC, viņš nezināja. Taču pērngad beigās ārstu konsilijs esot pieņēmis lēmumu, ka visiem trim pacientiem jāturpina medikamentu lietošana 2011. gadā.
To, kura pacienta zāles pēc kārtas sedz valsts, kura - ražotājs, nosaka ārstniecības iestādes sagatavotais konsilija lēmums, kas nosaka secību. VEC savukārt ar ražotāju vienojas par skaitu - cik pacientu zāles sedz valsts, cik ražotājs. Viena no VM iestāžu idejām nākotnē ir, ka ražotājam būtu jāsedz, piemēram, 20% no zāļu cenas līdzšinējo vismaz 10% vietā, nevis ar ražotāju «kaulēties» par kādu pacientu skaitu. Tagad - daļai zāļu ir 10%, daļai - pacientu skaits.
Nav skaidrs, kāpēc D. Behmane neinteresējās par līdzšinējo dārgo zāļu apmaksu - ka ražotājs nemaksā -, šim gadam plānojot pacientu skaitu un zāļu izmaksas. D. Behmane saka - nebija informācijas. «Taču paiet 2010. gads, nav samaksāts neviens santīms. It kā arī atskaitēm būtu jābūt, šai iestādei būtu jāpieprasa kāda informācija, taču pieņem lēmumu, ka atkal šogad būs trīs pacienti,» izbrīnījies par līdzšinējo kārtību VEC ir Māris Taube, VEC direktora p.i.