Viss sākās pirms trim gadiem, kad Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons pie draugiem Kārķos pirmo reizi sēdās ultravieglajā lidmašīnā. Iespaidi bija tik lieliski, ka apstāties nevarēja - lidot vajadzēja vēl un vēl. Tālāk sekoja pilotu skola Ādažos pusgada garumā un lēmums iegādāties savu lidmašīnu. Tā tika noskatīta Vācijā - ultravieglā FK-9-ELA.
Tagad Ivars ne tikai lido viens pats, bet arī ņem līdzi debesīs pasažierus. Katru reizi gan tikai vienu lidotgribētāju - lidmašīnā ir tikai divas vietas. Pasažierim tikai jākompensē degvielas izmaksas. Lidojumi notiek 300-400 metru augstumā ar ātrumu 140-180 kilometru stundā. Lidošanai piemērotākas ir rīta un vakara stundas, kad mierīgākas gaisa plūsmas. Tālākie lidojumi bijuši līdz Rīgai un Daugavpilij. Lidmašīna I. Ādamsonam palīdz arī saimniekot - no pilota kabīnes ļoti labi var redzēt, kas labības, rapša vai ķimeņu laukā vēl būtu darāms.
Liela daļa pasažieru gaisā paceļas pirmo reizi mūžā, bet ar ultravieglo nav vizinājies gandrīz neviens. Sajūtas tiešām ir īpašas - pavisam īss ieskrējiens pa labības laukā iekārtoto skrejceļu, strauji uzņemot augstumu, nedaudz aizkrīt ausis, un tad jau zem spārna Vidzemes skaistā mazpilsēta Smiltene. Austiņās skan Ivara stāstījums par to, kas redzams apakšā vairākus simtus metru zem mums. Tālāk seko mežezeru virkne ar īpašu apskates objektu - nelielu ezeriņu Latvijas kontūrā «ar laipu pie Ventspils». Ar mazo lidaparātu lidojums ir citāds nekā ar lielajiem pasažieru laineriem - labi jūt gan gaisa bedres, gan katru spēcīgāku vēja pūtienu, brīžiem kāds mākonis velk augšā. Taču nelielais satraukums un kņudināšana vēderā ātri aizmirstas - tik skaista ir zeme tur, lejā!