Manās acīs Čepānes kundze ir viens no cienījamākajiem cilvēkiem - arī kā jurists. Tāpēc es vienmēr ļoti uzmanīgi klausos viņas vērtējumus, bet šoreiz atļaušos nepiekrist. Domāju, ka minētajā Čepānes kundzes intervijā ir ļoti daudz emociju. CVK pēc būtības nav tādu sviru un arī tādu uzdevumu. Ir valstis, kur šādas likumdošanas iniciatīvas pirms to tālākas attīstības vērtē. Un tad ir arī vērtēšanas orgāns, kurā ir kompetence, piemēram, Ukrainā to vērtē Konstitucionālā tiesa un tikai tad tālāk notiek procedūra. Mums tāda kārtība nav paredzēta. Mums CVK - un pamatoti attiecībā pret tiem uzdevumiem, kuri šobrīd ir noteikti likumā, - ir veidota pēc politisko spēku pārstāvniecības principa, bet no tiem politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti parlamentā. Līdz ar to, nemainot CVK veidošanas principu, nav sagaidāms, ka arī nākotnē CVK varētu objektīvi vērtēt iesniegtus likumprojektus, jo parlamentā pārstāvētie politiskie spēki paši ir tie, kas ir likumdošanas iniciatīvas darītāji. Tātad, ja tiek vākti paraksti un dota iniciatīva no vēlētāju puses, tad tā, visticamāk, ir tāda likumdošanas iniciatīva, kuru a priori neatbalsta parlamentā, vai tai ir mazs atbalsts. Ja CVK locekļi, kuru politiskā pārstāvniecība ir tāda pati kā parlamentā, sāks vērtēt tautas iniciatīvas, mēs varam nonākt situācijā, ka tās tiek automātiski noraidītas ar motivāciju, tāpēc ka… un tas nebūtu demokrātiski.
Vai parakstu vākšanu par krievu valodas statusu var salīdzināt ar parakstu vākšanu par vēlēšanu tiesību liegšanu ebrejiem?
Nē, manā redzējumā ne. Tas ir pavisam kaut kas cits. Esmu dzirdējis šādus un vēl citus salīdzinājumus. Vēlēšanu tiesības ir viens no cilvēka pamattiesību kopuma elementiem. Un mēs nevaram salīdzināt pamattiesību ierobežošanu, kas būtu, ja kāds ierosinātu atņemt ebrejiem, sievietēm vai vēl kādam vēlēšanu tiesības ar Satversmes grozīšanu. Grozījumu projektā par valodu nav runa par cilvēka pamattiesību ierobežošanu. Pašsaprotamu pamattiesību ierobežošana nav tas pats, kas Satversmes grozīšana, kaut arī tiek likts priekšā diskutēt par būtiskiem pantiem.
Kādi būs aģitācijas ierobežojumi attiecībā uz referendumu par otru valsts valodu?
Aģitācijas ierobežojumus, kas ir CVK un iecirkņu komisiju kompetencē, nosaka likums, kas paredz, ka iecirknī vēlēšanu dienā nedrīkst būt aģitācija.
Vai likums atļauj valsts naudas izmantošanu aģitācijā, aģitējot par vienu vai otru referenduma rezultātu?
Ja mums nav totalitāras valsts, ja mums ir demokrātiska valsts, tad, manuprāt, tas sevī ietver vienādas iespējas. Tātad iespējai diskusijām ir jābūt vienādai. Man tomēr liekas, ka ar šo jēdzienu «aģitācija par valsts naudu» šodien notiek spekulācijas. Jo es neesmu redzējis tādu projektu, kas teiktu, ka šī kampaņa attieksies tikai uz referendumu un būs tikai par labu latviešu valodas aizstāvjiem. Cik esmu redzējis šo iniciatīvu, ir runa par valsts kampaņu par daudz plašākiem jautājumiem, kas skaidrotu Satversmes un valsts uzbūves principus. Un tas nav viens un tas pats, kas aģitēt par noteiktu rezultātu referendumā. Ja kāds saka, ka valsts taisās naudu dot tikai latviešu valodas aizstāvjiem un pilnīgi ierobežot citādi domājošos, tas nav tā bijis sākotnēji domāts. Bet es nejūtos līdz galam kompetents komentēt šo jautājumu, jo neesmu aicināts piedalīties šajā diskusijā. CVK uzdevums ir skaidrot procedūru tiem vēlētājiem, kuriem ir motivācija piedalīties referendumā, lai viņi var pareizi paust savu gribu. Piedalīties vai nepiedalīties referendumā, kā balsot, piedaloties referendumā, - tā ir politiķu kompetence, un CVK tur nav jāņem dalība.
Vai vēlētājiem būs pilnīgi skaidrs referenduma jautājums, vai nebūs tā, ka cilvēki būs sašutuši, ka gribējuši nobalsot tā, bet būs nobalsojuši otrādi?
Viss ir atkarīgs, cik nopietni indivīds asociēs to ar sev svarīgu lietu, cik būs motivēts. Ja es cilvēkam jautāju, vai tu zini, ka mums ir konstitūcija, atbilde parasti ir - jā. Ja es jautāju, vai tu esi lietas kursā, par kādiem grozījumiem šodien visi ir uztraukti, viņš saka - jā, es zinu, runa ir par krievu valodu! Kad es prasu, vai tu esi par to, ka ir jāmaina konstitūcija, vai tu es pret to, viņš saka - skaidrs, ka zinu, un tad viņš saka tā, kā viņš domā. Bet, kad es viņam jautāju, vai jautājums ir saprotams, viņš saka - nē, jautājums nav saprotams. Kad prasu - kāpēc? Viņš saka - tāpēc, ka tie cilvēki, kas ir apkārt, - viņi noteikti sajauks, es ne, bet viņi sajauks! Varbūt tā ir lepnība, kas piemīt šim cilvēkam, bet varbūt viņam ir taisnība, viņš tiešām ir runājis ar kādiem cilvēkiem, kas nav sapratuši. Tāpēc CVK ir ļoti nopietni piegājusi šim jautājumam.