Opozīcija vēlējās panākt likuma nodošanu referendumam, taču par likumā noteikto Eiropas pilsoņu iniciatīvu referendumu nevar rīkot, tas būtu pretrunā ar Satversmi. Par šīs normas savlaicīgu neieviešanu Latvijai varētu piemērot sankcijas.
Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēris, ka likuma grozījumos ir noteikta aģitācijas un finanšu kontroles, likumprojektu kvalitātes pārbaudes kārtība, kā arī palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 000. Prezidents uzskata, ka šīs normas nepieciešams ieviest nekavējoties un otrreizējā caurlūkošanā no tām nedrīkstētu atteikties. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) jau Saeimas sēdē uzsvēra, ka deputāti var iesniegt priekšlikumus tikai par tiem likuma pantiem, par kuriem prezidents ir izteicis iebildumus. Tāpēc I. Čepāni bija pārsteidzis Visu Latvijai!-TB/LNNK paziņojums, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam būtu jāsaglabā esošais parakstu skaits, kas pirmajā parakstu vākšanas posmā ir 10 000. I. Čepāne Dienai ierosinājumu novērtēja kā populistisku. Valsts prezidenta juridiskais padomnieks Edgars Pastars paskaidroja, ka deputāti, izskatot šo likumprojektu, nevar labot līdz 2015. gadam noteikto parakstu skaitu, bet var lemt par izmaiņām pēc šī termiņa.
Zaļo un Zemnieku savienība jau trešdien iesniedza grozījumus šajā likumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas nozīmē šīs normas nodalīšanu citā likumā. Ja Saeima to pieņemtu, vairs nebūtu šķēršļu referenduma rīkošanai par pārējiem likuma grozījumiem. Valsts prezidents gan vēlējies, lai Saeimas deputāti spētu vienoties un opozīcijai vairs nebūtu vēl vienu reizi jāvāc vienas trešdaļas deputātu paraksti nolūkā apturēt likuma publicēšanu. Saeima atkārtoti likumu varētu skatīt 27. septembrī.