Pensiju reforma paredz pakāpenisku pensionēšanās vecuma palielināšanu - plānots, ka 2016.gadā tas būs 65 gadi. Patlaban pensionēšanās vecums ir 62 gadi un vēl nav zināms, vai tas sāks augt jau 2011.gadā vai tiks atlikts uz nedaudz vēlāku laiku. Ar augstāku pensionēšanās vecumu būs jārēķinās arī izdienas pensiju pretendentiem - policistiem, tiesnešiem un diplomātiem, aviācijas, dzelzceļa un citu transporta uzņēmumu darbiniekiem, cirka, operas un citiem māksliniekiem. Patlaban dažādās profesijās vecums, kad var aiziet izdienas pensijā, un arī tās apmērs ir atšķirīgs, reforma paredz nosacījumu vienādošanu. Taču īpašie noteikumi šajās profesijās strādājošajiem saglabāsies arī pēc pensiju reformas un joprojām šo profesiju pārstāvji pensijā varēs aiziet ātrāk par pārējiem, tikai noteikumi nebūs atšķirīgi katrai profesijai, skaidro Labklājības ministrijā (LM). Tiks mainīts arī avots, no kura izmaksā piemaksas par darba stāžu līdz 1996.gadam - patlaban tās maksā no sociālā budžeta, pēc reformas - no valsts pamatbudžeta, taču to maksāšana turpināsies. Šie pasākumi ir galvenās pārmaiņas, ko ieviesīs pensiju reforma. Tā LM kopā ar sociālajiem partneriem un starptautiskajiem ekspertiem ir jāsagatavo līdz nākamā gada 1.jūlijam, bet spēkā tā stāsies no 2011.gada 1.janvāra.
Viens no reformas veidošanā piesaistītajiem starptautiskajiem partneriem ir Pasaules Banka. Tās izpilddirektora padomniece Ingūna Dobrāja, kura konsultējusi Latvijas valdību iepriekšējās pensiju sistēmas reformēšanā 1996.gadā, atzīst, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir neizbēgama, jo pieaug dzīves ilgums un sabiedrība noveco. Viņasprāt, temps, kādā paredzēts pensionēšanās vecuma pieaugums, ir pietiekami mērens. Savukārt īpaši noteikumi, kas ļauj vairāku profesiju pārstāvjiem pensionēties priekšlaikus, viņasprāt, vispār ir nepamatoti.
Tas, ka 2011.gada budžeta noteikums ir 6% deficīts, nozīmē - tālāka taupība būs vajadzīga, taču, jo ātrāk atsāksies ekonomikas izaugsme, jo lielāki būs nodokļu ieņēmumi un tādēļ - jo mazāki taupības pasākumi būs nepieciešami. Gan ekonomisti, gan Ekonomikas ministrija pagaidām Latvijas ekonomikas pakāpenisku augšupeju prognozē, sākot no nākamā gada vasaras.
Jau tagad ir zināms, kā 2011.gada budžetā varētu ienākt papildu 26,9 miljoni latu. Proti, vairākiem jau tagad pieņemtiem lēmumiem būs ietekme tikai uz aiznākamā gada budžetu. Piemēram, četrus miljonus latu 2011.gadā varēs ietaupīt, jo no 300 uz 150 latiem tiks samazināts attaisnoto izdevumu limits. Attaisnotos izdevumus par 2010.gadu valsts atmaksās 2011.gadā, tāpēc ietaupījums no limita samazināšanas radīsies tikai aiznākamgad. 2011.gadā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliks subsīdijas lauksaimniecības atbalstam, tas budžetā ienesīs 12 miljonus latu. 2011.gadā no 60 uz 40% tiks samazināts reprezentācijas izdevumu limits, ko uzņēmumi drīkst atskaitīt no apliekamajiem ienākumiem. Tādējādi budžetā ienāks par miljonu latu vairāk uzņēmuma ienākuma nodokļa. Arī pensiju reforma dos ietaupījumu budžetā, taču patlaban vēl nav zināms - cik lielu. Par pārējiem pasākumiem diskusijas notiks nākamruden, kad ministrijās un valdībā sāks veidot 2011.gada budžetu veidošanas.