Izpratne - tikai 4. kursā
Jaunā biroja Rasa&Ešenvalds moto ir kļūt ne vien par juridisko pakalpojumu sniedzējiem, bet arī par padomdevējiem. «To uzskatu par kārtīga profesionāla jurista darbu - izdarīt to, ko klientam tiešām vajag, nevis tikai to, ko viņš domā, ka viņam vajag. Ar partneri runājām, ka esam kā ārsti - mēģinām uzņēmējiem gan veikt profilaksi, gan ārstēt ielaistas «slimības»,» Armands saka. Viņš stāsta, ka jurista profesijā tieši cilvēciskā puse ir interesantākā - caur grāmatām taču pie reālās dzīves situācijām klāt netiksi. «Man ļoti patīk tas, ko es daru, un - varbūt subjektīvi -, bet uzskatu, ka to daru ļoti labi. Līdz ar to nevarētu teikt, ka man kaut kas nāk caur ērkšķiem un sāpēm.»
Izvēle par labu jurisprudencei bija viegla, pa daļai arī pragmatiska - Armanda vecākiem bija gadījušās problēmas ar darba devējiem, gribējās prast par sevi un savām tiesībām pastāvēt. Ērkšķi un sāpes gan sākās līdz ar studiju startu LU. «Sākums bija sarežģīts, bija grūti saprast, kā visa juridiskā sistēma strādā. Izpratne radās tikai 4. kursā. Pēc tam jau gāja bez aizķeršanās,» Armands atceras. Šaubu par izvēles pareizību gan nav bijis.
LU topošie juristi studiju laikā trenējas sniegt juridiskās konsultācijas maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Armands stāsta, ka tas ir arī veids, kā tiek nolūkoti perspektīvi jaunie kadri (tā tagad darot arī viņš pats). Armandu tā pamanīja advokāts Egils Radziņš un pieņēma darbā savā birojā. «Tā bija iespēja iegūt praktisko pieredzi, asistēt pie reālām lietām,» Armands saka.
«Atšuva» Edinburgu
Kad bija pabeigtas profesionālās studijas, Armands tēmēja vai nu uz LU maģistrantūras budžeta grupu, vai uz studijām Edinburgas Universitātē Lielbritānijā, kur viņš jau bija uzņemts. «Biju krustcelēs,» Armands skaidro, kāpēc šajā laikā izšķīries aiziet no darba. Tā kā izdevās iekļūt LU budžeta grupā, Edinburgai viņš pamāja atvadas, lai gan tas bijis grūts lēmums. «Kaut kā sapratu, ka arī šeit varu iegūt izglītību un bez maksas, te man ir mājas un tuvi cilvēki, bet tur esmu viens pats svešumā un vēl par naudu. Nedomāju, ka ārzemēs skolojies jurists būtu stipri labāks par uzcītīgu Latvijas izglītību ieguvušu juristu. Biju dzirdējis, ka ar atplestām rokām jaunus juristus ar angļu izglītību Latvijas birojos negaida, bet Anglijā izaugsmes iespējas ir smagnējas, pie lēmumu pieņemšanas tiec tikai ap gadiem 40-50,» Armands pamato.
Anglijā arī nevarētu strādāt paralēli studijām, bet Latvijā varēja, tāpēc Armands pieņēma darba piedāvājumu Rīgas domes (RD) Īpašuma departamentā. Darbs saistījās ar slimnīcu, namu pārvalžu u.c. privatizāciju, taču Armands īsti labi nejutās. «Mūsu nodaļa nebija ar to lielāko noslodzi, bet man patīk strādāt, nevaru izturēt sēdēt un skatīties griestos. Otrs - juristam ir ļoti grūti strādāt, politisku lēmumu vadītam. Vienu dienu jāmeklē vieni argumenti, kāpēc tagad būs tā, nākamajā dienā - jau pretēji, jo politiķi ir lēmuši, ka būs tomēr citādi. Līdz ar to jurista darba vērtība ir nulle. Nolaižas rokas.»
Kad Armandu uzaicināja piebiedroties Deloitte Latvia juristu komandai, viņš piekrita. Tiesa, jau pavisam drīz riskēja un pievienojās diviem citiem kolēģiem, kas izveidoja savu advokātu biroju BDO Zelmenis&Liberte. Ar šīm divām darbavietām saistās arī Armanda līdz šim lielākie profesionālie sasniegumi, ar ko pats lepojas: piedalīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likumprojekta izstrādē un strādājošas grūtnieces - valdes locekles darba tiesību pārstāvība ES tiesā. «Tā bija pirmā civillieta no Latvijas un pirmais skaidrojošais spriedums, kas skāra tieši šo jautājumu. Par sasniegumu uzskatu iespēju dot kādu atziņu visai tiesu sistēmai. Tas audzēja arī pašcieņu, jo sākotnēji likās bezcerīga lieta,» Armands teic.
Saprotas ar uzņēmējiem
Būšana klāt divu kolēģu biroja izveidē deva ieskatu tajā, kā īsti notiek sava biznesa sākšana, lai gan doma, ka «reiz mums būs kaut kas pašiem savs» Armanda un viņa kompanjona Jāņa galvā lidinājusies jau kopš 4. kursa. Kad rudenī tika nokārtots zvērināta advokāta eksāmens, šķēršļu sava biroja atvēršanai vairs nebija. «Viegli nav, bet arī grūti ne. Protams, ambīcijas ir viena lieta, realitāte - cita, bet mūsu gadījumā starp tām nav lielas plaisas.»
Armanda uztverē tikai tiesu zālēs apbružājies jurists spēs novērtēt visus riskus, kas gaida vai negaida klientu jebkurā situācijā. Savukārt runāt ar klientiem uzņēmējiem vienā valodā Armandam palīdz iegūtais MBA grāds RTU. «Kad pabeidzu juristu maģistrantūru, kaut kā pietrūka. Man ieteica šo programmu, un tās pienesums izrādījās daudzreiz lielāks, nekā biju gaidījis. Tagad spēju iejusties uzņēmēju ādā,» Armands saka.
Uzņēmējdarbība bez sava biroja un ģimenes izveidošanas ir arī starp Armanda nākotnes plāniem. Jurisprudence ir laba lieta, taču gribas ražot kaut ko taustāmu, ar pievienoto vērtību. «MBA programma sagroza prātu daudzos virzienos,» Armands smaida un sakās gaidām, kad no daudzajām gaisā esošajām idejām noķers īsto. Līdz tam laikam viņš sava biroja stutēšanu papildina ar tenisa spēli, ceļošanu, palīdzēšanu vecākiem, kā arī darbību Latvijas Jauno juristu asociācijā - tās mērķis esot veicināt dialogu starp dažādu jomu juristiem, arī satuvināt no augstskolām nākošas atziņas ar profesionāļu praktisko pieredzi.