Tā ir mūsu nauda, jo nāk no valsts maka, ko pildām mēs visi. Dzirdot, kādas summas aiziet galvoto kredītu apmaksai, iespaids, ka līdzekļu valstij ir pārpārēm. Internets čum un mudž no negantiem komentāriem, bet viss turpinās. Tajā pašā laikā, kad pēc absolūti vitālām indikācijām jaunai sievietei nepieciešama plaušas pārstādīšana, tauta no saviem plānajiem maciņiem liek centu pie centa.
Runājam, ka jāpanāk dzimstības pieaugums. Spriedelēšanas vietā labākais stimuls būtu reālas rūpes, lai bērniem nebūtu jāizmanto maksas medicīnas pakalpojumi, lai slimu bērnu ārstēšanai ārzemēs vecākiem nenāktos lūgt sabiedrības palīdzību. Un lai bērnu onkohematoloģijas nodaļai nebūtu gadu garumā jāvāc ziedojumi. Par algu palielināšanu ierēdņiem. Valsts aparāts tik neefektīvi strādājot tāpēc, ka ierēdņi saņemot mazas algas. Ja darbs ir neefektīvs, alga nav jāpalielina. Gluži otrādi, algas paaugstinājumu varētu apspriest, ja darbs būtu kvalitatīvs un efektīvs. Bet varbūt valsts pārvaldē ir citādi?
2018. gadā plānota bilingvālās apmācības likvidēšana. Atklāti sakot, mani tas mulsina. Skolā krustosies dažādas mentalitātes un vai nu saplūdīs vienā, vai temperamentīgākā un enerģiskākā ņems virsroku. Izaugs ļaudis, kuri nebūs ne latvieši, ne krievi, bet ar ciešu saskari ar austrumzemi, kur dzīvo viņu radi, skan viņu mātes valoda. Plānojam lielās krievu kopienas jauniešiem atņemt viņu nacionālo identitāti un pilnīgi iekļaut latviešu sabiedrībā. Tā notiks, ja nebūs iespējas mācīties literāro krievu valodu, apgūt garīgi bagāto literatūru, poēziju, ko dziļi izjust un izsāpēt var tikai krievu dvēsele. Savukārt Skroderdienas Silmačos viņiem būs tikai virspusējs darbības pārstāsts. No šādiem bērniem krievu inteliģence neizaugs, bet tie nebūs arī domubiedri Dzintara kungam. Kārlis Ulmanis bija ne mazāk nacionālistiski noskaņots kā Raivis Dzintars. Bet ulmaņlaikos Latvijā bija poļu, ebreju, vācu un arī krievu skolas. Mūsu senči var tikai no augšas noraudzīties, kā par visu varu cenšamies kādreizējo iekarotāju pēctečus pārlatviskot. Vai tas mums vajadzīgs? Un ko šodien teiktu mūsu tēvi un vectēvi? Turklāt katra uzspiesta darbība rada pretdarbību. Par to, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem jāpārvalda latviešu valoda, šaubu nevar būt. Bet pagaidām, kamēr izglītības reforma nav stājusies spēkā, jācer, skolotāji pieliks visas pūles, lai audzinātu Latvijai lojālus, sevi un citus cienošus cilvēkus ar augstu inteliģences līmeni.
Jaunās valdības vadītāja Laimdota Straujuma izraisa simpātijas ar savu izlēmību, lietišķumu, spēju kontaktēties ar cilvēkiem, zināšanām un pieredzi. Īsā laikā nevar gaidīt būtiskas pārmaiņas. Taču cerēsim, ka līdz rudenim Latvija būs pakāpusies kaut solīti augstāk - tuvāk vecās Eiropas valstīm.