Sprādziens Jaungada naktī
Neilgi pēc pusnakts Jaungada naktī Aleksandrijas pilsētā pie kādas koptu baznīcas nogranda sprādziens, kurā gāja bojā 21 dievlūdzējs, bet vairāk nekā 70 tika ievainoti. Tas notika tūlīt pēc Jaungada dievkalpojuma, kad kristieši sāka doties prom no baznīcas telpām. Valsts Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka pūlī uzspridzinājies kāds terorists pašnāvnieks, lai gan sākotnējā informācija vēstīja, ka bumba sprāgusi kādā baznīcas tuvumā esošā auto.
Valdības pārstāvji uzskata, ka terora akts saistīts ar kādu ārvalstu spēku līdzdalību, kuru mērķis esot izjaukt stabilitāti valstī un pārvērst Ēģipti terorisma vajātā valstī, kādu mūsdienu pasaulē netrūkstot. Aizdomās tiek turēts teroristu grupējums Al Qaeda, kas jau daudzkārt ir izteicis brīdinājumus koptu pārstāvjiem, kas ir lielākā kristiešu kopiena valstī.
Ēģiptes prezidents Hosnī Mubaraks nācis klajā ar paziņojumu, ka «šāds terora akts nevarētu būt tāda musulmaņa roku darbs, kurš izprot patiesību islāmā,» norādot, ka musulmaņi nav vainīgi šajā traģiskajā atgadījumā, un aicinot cilvēkus apvienoties situācijas uzlabošanai. «Mēs visi turēsimies kopā, stāsimies pretim terorismam un sakausim to,» prezidenta teikto citēja BBC.
Taču jau neilgi pēc terora akta izcēlās nemieri starp simtiem kristiešu un musulmaņu Aleksandrijas ielās. Protestanti apmētāja cits citu ar akmeņiem, izdemolēja kādu mošeju, kā arī aizdedzināja ielās automašīnas. Sadursmes turpinājās arī Jaungada dienā, kad kristieši devās ielās, saucot: «Ak, Mubarak, koptu dvēseles deg ugunīs!»
«Saspīlējums ir ievērojami pieaudzis, un cilvēki ir ļoti dusmīgi,» situāciju Aleksandrijā dienu pēc uzbrukuma raksturojuši Al Jazeera žurnālisti. Baznīca vērsusies pie valdības ar prasību pēc reliģiskās vienlīdzības, kā arī asi kritizējusi valdības pasivitāti kristiešu aizsardzībā.
Kristieši, kuru valstī ir tikai 10% no aptuveni 80 miljonu lielās cilvēku populācijas Ēģiptē, jūtoties valdības nodoti un nepasargāti. Valdība nedarot neko, lai tos pasargātu, taču arvien vairāk tikai diskriminējot.
Kā norāda koptu arhibīskaps Ravess, sprādziena laikā pie baznīcas esot bijuši tikai trīs policisti, lai gan uzbrukumi kristiešiem Jaungadā un Ziemassvētkos valstī nav neierasta parādība.
Kamēr valdība uzbrukumus mēģina saistīt ar ārvalstu spēku dalību, kritiķi norāda, ka tas esot maz ticams. «Valsts oficiālā nostāja vienmēr ir tāda, ka valstī šāda problēma nepastāv,» žurnālam Time sacījis Hišams Kasēms, kādas neatkarīgās izdevniecības pārstāvis. «Valstī pastāv diskriminācija pret koptiem, taču valsts atsakās to atzīt un labot,» viņš norādījis. Deviņdesmitajos gados pēc islāma ekstrēmistu uzbrukumiem kristiešiem valsts sāka baznīcu aizstāvības kampaņu. Ja valdība atzītu, ka uzbrukumu tiešām organizējuši vietējie radikāļi, tas pierādītu šīs kampaņas pilnīgu izgāšanos.
Pāvests nobažījies
Romas pāvests Benedikts XVI publiski nosodījis pret kristiešiem vērsto sprādzienu un paudis bažas, ka pēdējā laika uzbrukumi un pret kristietību noteiktie ierobežojumi rada bažas par kristiešu apspiešanu reģionā, raksta Reuters.
Saasinājums starp reliģiskajiem grupējumiem un sektantisms valstī jau gadiem ilgi ir neatrisināta problēma, taču šoreiz sadursmes draud pārvērsties plašos nemieros, ja valdībai neizdosies mazināt reliģisko saspīlējumu.