Teātra iela - tomēr nē
Pirmo reizi ar Gintu tikos viņa izraudzītajās telpās Teātra ielā. Jaunceltnes pirmajā stāvā esošās telpas atrodas tieši pretī lielveikala Galerija Centrs ieejai, un tas nodrošina labu gājēju plūsmu. Bijušajām veikala telpām bija nepieciešams tikai kosmētisks remonts, kuram būtu jāsākas pēc pāris dienām. Gints stāstīja, ka remontu veiks viņa paziņas un tā izmaksas lēšamas uz aptuveni 5000 latu, ieskaitot mēbeles.
Pēc portāla Rentinriga.lv sniegtās informācijas, komerctelpu Teātra ielā 2 nomas maksa ir 3000 eiro mēnesī. Par šo naudu nomnieks iegūst remontējamu tirdzniecības zāli 128 m2 platībā, kā arī 92 m2 lielas izremontētas pagrabtelpas, ko var izmantot kā noliktavu un biroju. Tomēr, kā norādīts sludinājumā, šai summai vēl jāskaita klāt pievienotās vērtības nodoklis, apsaimniekošana, kas ir Ls 0,40 par kvadrātmetru, un komunālo pakalpojumu izmaksas. Sludinājuma fotoattēlos redzams, ka šajās telpās saimnieko kurpju veikals, tomēr realitātē tirdzniecības zāle nav tik labā stāvoklī, kā bildēs, - iepriekšējais nomnieks, vācoties prom, ir paņēmis līdzi piekaramos griestus...
Meklējumi turpinās
Šī raksta ilustrācijām jau tika ieplānota fotosesija, kas atainotu remonta procesu - vīri kombinezonos špaktelē, krāso sienas un instalē ventilācijas caurules. Tomēr pēdējā brīdī Gintam no telpām Teātra ielā nācās atteikties - iepazīstoties ar nomas līgumu, atklājās vēl dažādas papildu izmaksas, piemēram, nomniekam no savas kabatas jāmaksā arī nekustamā īpašuma nodoklis, tāpat soda nauda par līguma pirmstermiņa laušanu bija paredzēta pārāk liela. Rezultātā Hipotēku bankas kredītspeciālisti ieteica Gintam līgumu neparakstīt, bet gan pameklēt vēl kādus citus variantus.
«Man šonedēļ telpas ir jāatrod, lai varētu sākt tās iekārtot un remontēt. Esmu sācis aplūkot arī dažus variantus ārpus Vecrīgas,» stāsta Gints. Vecpilsētā telpu piedāvājums šobrīd ir mazs - izdevīgie piedāvājumi pazūd ātri, savukārt telpām, kas nespēj atrast nomniekus ilgu laiku, ir dažādi zemūdens akmeņi. Vietās ar labu gājēju plūsmu komercplatības parasti ir vai nu aizņemtas, vai dārgas.
«Var jau būt, ka man vajag ne tik dārgas telpas kādā nomaļākā vietā. Viens no biznesa stūrakmeņiem būs ēdienu piegāde un iespēja neēst uz vietas, bet gan paņemt pusdienas līdzi uz darbu. Telpu vietā es vairāk varētu ieguldīt sava restorāna reklāmā un mārketinga aktivitātēs,» spriež jaunais uzņēmējs.
Prasības, kas jāievēro
Sabiedrisko ēdināšanu Latvijā regulē vairāki likumi, Ministru kabineta noteikumi un Eiropas Kopienas regulas. Firmai, kas vēlas nodarboties ar sabiedrisko ēdināšanu, ir jāreģistrējas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) kā pārtikas uzņēmumam. PVD inspektori jaunajos ēdināšanas uzņēmumos pirms to atvēršanas īpašas pārbaudes neveic, bet ciemos ierodas, kad restorāns vai kafejnīca jau darbojas. Parasti tā ir vai nu plānveida pārbaude - dažādiem pārtikas uzņēmumu veidiem tās notiek ar dažādiem intervāliem -, vai arī ārkārtas pārbaude, ja ir saņemta kāda sūdzība, stāsta PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilga Zepa.
Attiecībā uz telpām nekādu īpaši specifisku prasību gan nav. Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 852/2004 par pārtikas higiēnu noteikts, ka telpām jābūt tīrām un viegli tīrāmām, labi ventilējamām un piemēroti aprīkotām, lai ēdiens netiktu piesārņots vai citādi sabojāts. Apmeklētājiem jābūt pieejamai tualetei un iespējai nomazgāt rokas, darbiniekiem nepieciešamas atsevišķas labierīcības un nodalītas telpas, kur pārģērbties. Jābūt arī iespējām ieplānot pietiekamu skaitu izlietņu, jo pārtikas produktus, rokas un traukus vienā izlietnē mazgāt nedrīkst. Lai pilnībā apgūtu pārtikas uzņēmuma iekārtošanas un darbības nianses, PVD iesaka veltīt laiku HACCP mācību kursiem, kuros vienas dienas laikā var uzzināt visu par to, kā jāizskatās restorāna virtuvē un ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Šādus kursus Rīgā piedāvā vairāki mācību centri, un tie maksā ap Ls 50.
*Šonedēļ Diena.lv viņš visvairāk portāla lasītāju balsu saņēmis nominācijā Perspektīvākais starts