Govis kāds saimnieks pļavā notur ar uzkārtām automašīnu riepām kaklā. Šādu skatu Rumbas pagasta saimniecībā Ošenieki bija ievērojis kāds portāla diena.lv lasītājs. Pēc aculiecinieka teiktā, ķēde bijusi tik īsa, ka govis nav varējušas pacelt galvu. Cilvēkam nepārprotami šķitis, ka nabaga lopiņi cieš.
Pēc publikācijas Dienā notikuma vietā ieradās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbinieki, kuri noskaidroja, ka viss kārtībā. Govis savainotas neesot, brūču neesot, viņas varot pat brīvi nostāties un pacelt galvu. Tādēļ sankcijām pret lopu turētāju pamata neesot. Saimniekam atstāts īpašs ziņojums ar uzaicinājumu ierasties PVD pārvaldē, lai tomēr paskaidrotu, kāpēc dzīvnieki tiek turēti šādā dīvainā veidā.
Stingri formāli PVD spriedumu par likuma burta ievērošanu apšaubīt grūti. Dzīvnieka mocīšana ir grūti definējams jēdziens. Vai labi barota suņa turēšana šaurā pilsētas dzīvoklī ir dzīvnieka lutināšana vai mocīšana? To pašu govju turēšana šaurībā slēgtās fermās, ilgstoši liedzot āra pastaigu aplokos, - mocīšana vai laba saimniekošanas prakse atbilstoši ES standartiem un PVD modernākajām prasībām?
Tomēr dīvaina sajūta pēc ziņām par kārtīgo latviešu saimnieku, kurš sakar govīm kaklā automašīnu riepas. Šo vārdu autoram īsti negribētos pirkt pienu no šāda saimnieka. Interesanti, tas tāds pilsētnieka sentiments? Vai tomēr laucinieki arī domā, ka riepas kārt govīm kaklā nav īsti normāli?