Rītabuļļi, Bolderāja un Lucavsala Pārdaugavas pusē un Jugla, Trīsciems un Mangaļsala Daugavas labajā krastā ir vietas, kuras Rīgā applūst pirmās un samērā plašā teritorijā, ja ūdens līmenis paceļas par aptuveni 1,5 metriem. Pēdējo reizi šādi plūdi bija 2007. gada sākumā, kad no applūdušajām zonām vajadzēja evakuēt cilvēkus.
Bolderājas iedzīvotāja Sandra Jakušonoka stāsta, ka Daugavas lejtecē problēmas sagādā jūras uzplūdi rudenī un ziemā, bet ne pavasara pali. «Nedomājam, ka tagad varētu būt kaut kas ārkārtējs,» viņa saka. To pašu teic arī tuvāk Lielupei Buļļupes krastā dzīvojošais Pauls Jaunzems: «No vietējiem cilvēkiem, kas te dzīvo 60 un pat 80 gadu, neesmu dzirdējis, ka dēļ biezā ledus Lielupē varētu būt kaut kādi draudi.»
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas vadītājs Andris Vīksna apliecina, ka Rīgā plūdi varētu veidoties vienīgi tad, ja pūtīs ļoti spēcīgs vējš no jūras, taču šī iespēja ir maza, jo Baltijas jūru klāj biezs ledus, kas neļaus viļņus sadzīt Daugavā. Savukārt upes pārplūšana kūstošā ledus dēļ Rīgas teritorijā nedraud, jo ūdens daudzumu noregulē HES. Sagaidāms, ka sniegs un ledus nekusīs strauji, arī tuvākajās nedēļās gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz -6 grādiem, bet dienā pacelsies līdz + 8 grādam. Stabili virs nulles gaiss sasils tikai ap aprīļa vidu.
Ja tomēr būs nepieciešams, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir gatavs evakuēt cilvēkus, uzsver Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Oskars Āboliņš. Apdraudētajos rajonos iedzīvotājus paredzēts brīdināt ar mediju palīdzību, braukās arī policijas auto. Policija sola patrulēt evakuētajās teritorijās, lai pasargātu īpašumus no marodieriem. Ir arī izstrādāts plāns, kur izmitināt iedzīvotājus. Pieredze gan rāda, ka daudzi atsakās atstāt mājas.
Kā vājākais posms glābšanas darbu ķēdītē piektdien iezīmējās sakaru nodrošināšana. Speciālisti minēja, ka palīdzības tālrunis 112 lielu plūdu gadījumā varētu būt pārslogots, bet pašvaldībai sava pagaidām nav. Izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) uzskata, ka krīzes situācijās tādu vajadzētu. Rīgas brīvostas pārstāvis Andris Purmalis rosināja vienoties ar mobilo telefonu operatoriem, ka tie vajadzības gadījumā nosūta cilvēkiem informējošu īsziņu, jo «lielākā daļa cilvēku neieslēgs ne radio, ne televizoru, pat ja iedarbinās sirēnas».