Es domāju, ka gan, gan. Tā ir gan priekšvēlēšanu retorika, gan arī - teikšu, ka daudzas diskusijas tomēr ir arī pēc būtības. Īstenībā, ja man divos vārdos būtu jāvērtē šis laiks Rīgas domē, es teiktu - nesaimnieciskums un populisms. Viens ir, ka milzīga nauda tiek tērēta Ušakova sabiedrisko attiecību speciālistiem, bet, bez šaubām, viņš ir arī ļoti veikls runātājs un profesionāli virza šos PR instrumentus. Otrs, ka ir milzīgs nesaimnieciskums.
Plašu vārdu apmaiņu ir ieguvusi diskusija starp Pēteri Viņķeli un Nilu Ušakovu par it kā «visiem zināmajiem 20%» Rīgas domē. Cik tas ir «visiem zināms», cik jūsu frakcijas rīcībā ir konkrētu ziņu, un vai jūs esat devuši informāciju arī tiesībsargājošajām institūcijām par šiem gadījumiem?
Korupcija ir tas noziegums, ko ir ļoti grūti pierādīt. Arī statistika rāda, ka no koruptīviem darījumiem varbūt tikai dažus pieķer. Taču tur ir jārunā ar skaitļiem. Ja Saktas puķu tirdziņu ceļ par 3000 latiem kvadrātmetrā, kamēr Rīgas biržu var uztaisīt par 2500 latiem kvadrātmetrā, rodas jautājums. Tajos pašos Rīgas namos aizplūst 600 tūkstošu, kas ir atdoti kaut kādai neskaidrai firmai. Mēs ceļam tualetes pie domes. Mēs uzceļam par 140 tūkstošiem. Par to naudu var māju uzcelt, ne vien tualeti. Citas tualetes - standarta - mēs uzceļam par 45 tūkstošiem. Šādi ir tie netiešie rādītāji, kas parāda, kā tā nauda aiziet.
Un jūs uzskatāt, ka pārtēriņš atgriežas pie lēmējiem tā sauktā otkata veidā?
Nuja, tas Pilsētbūvnieks tagad būvē bloku māju Bolderājā - kopā ar būvnieku finansējumu par 1700 latiem kvadrātmetrā. Nu kur var mājas kvadrātmetrs tā maksāt? Jebkurš privātais būvnieks pateiks, ka, ģimenes māju būvējot, kvadrātmetrs izmaksās 400 latu, 500 latu jau ļoti eleganti sanāk.
Bet, ja jūs redzat konkrēto gadījumu, par konkrēto tualeti, kādi instrumenti, izņemot Twitter, kuru jūs, protams, piepildāt no rīta līdz vakaram, ir jūsu rīcībā? Vai jūs noplātāt rokas?
Instrumentu loks ir ļoti ierobežots. Varu pateikt vienu piemēru, kur mēs īstenībā uzvarējām. Par Imantas 8. līnijas sociālās mājas būvniecību. Ļoti līdzīgs projekts kā Gaigalas ielā. Būvniecība - 10 miljonu, rupji runājot. Finansējuma piesaiste būvniekam - 11 miljonu uz 13 gadiem. Tātad 13 gadu finansējums vairāk nekā dubulti sadārdzina projektu. Kvadrātmetra cenas cipars fantastisks. Tajā pašā laikā Rīgas domei ir iespējas aizņemties naudu sociālās mājas celtniecībai Valsts kasē - tā to neizmanto. Mēs rakstījām uz Finanšu ministriju, rakstījām uz KNAB. Beidzās ar to, ka mēs piespiedām pārfinansēt. Kredītu neņem Pilsētbūvnieks, bet Rīgas dome - un ņem par Valsts kases likmi, kas ir smieklīga. Šodien Valsts kasē par diviem trim procentiem var dabūt aizņēmumu, nevis padsmit procentu, kā piesaistīdami būvnieka finansējumu. Starpība ir 10 miljonu. Tas bija viens no nosacījumiem, kad Finanšu ministrija neļāva Rīgas domei vairāk aizņemties. Tā bija pārsniegusi aizņēmumu limitus. Tagad Finanšu ministrija varēja teikt - ja jūs šādu Pilsētbūvnieka finansējumu pieļaujat, mēs neļaujam vairāk jums aizņemties.
Jūs runājat, ka Rīgas politika ir ļoti izšķērdīga, Nils Ušakovs tepat Dienas rītā apgalvoja, ka gada beigās Rīgas budžets būs sabalansēts un tā deficīts būs minimāls - kādi pāris simt tūkstošu latu. Kā pēc jūsu aprēķiniem beigsies Rīgas budžeta gads?
Skaitļi runā par sevi, ja mēs Rīgas domē pieņemam budžetu ar deficītu 55 miljoni, kas ir 12% no Rīgas budžeta …
Es jums uzreiz pateikšu, kā Ušakovs to skaidro, - mēs speciāli budžetā liekam mazākus ieņēmumu prognožu skaitļus, lai mums būtu lielāka drošības sajūta, bet galu galā ieņēmumi būs daudz lielāki, nekā prognozēts, un budžets galu galā tiks sabalansēts.
Es domāju, tur ir kāda kripatiņa patiesības, bet diezgan daudz arī melu. Ja tu vari uztaisīt budžetu ar nulles procentu deficītu, kālab tev taisīt budžetu ar 55 miljonu deficītu? Jā, Rīgas pilsētas ieņēmumi pildās diezgan labi, bet tas nesedz pāri par 55 miljoniem lielu deficītu. Ieņēmumu daļa nepieaugs par 55 miljoniem, tas ir skaidrs. Acīmredzot samazināsies izdevumu daļa. Un tad mēs paskatīsimies - uz kā rēķina. Īstenībā tā ir klasika. Atkal netiks pildīti investīciju projekti, atkal netiks apgūta Eiropas nauda pārdesmit miljonu apmērā. Jā, tādas neizdarības samazina budžeta deficītu, un Ušakovs varēs teikt, ka ir labi saimniekots tāpēc, ka nav izdarīts tas, kas plānots.
Runājot par nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Kāds ir jūsu personiskais viedoklis - vai labējām partijām būtu jāveido vienots saraksts pret Saskaņu?
Es domāju, ka par zināmu vienošanos labējām partijām noteikti ir jārunā. Piemēram, pagājušajās vēlēšanās jau Ušakovs nemaz nebija tāds uzvarētājs, bet visas tās balsis, kas tika atdotas par «mazajiem» - zemniekiem, Tautas partiju, citiem, kas nepārvarēja 5% barjeru, - visas tās balsis faktiski tika izmestas miskastē. Pat vēl sliktāk - pieskaitītas Saskaņas centra balsīm. Tāda nu ir vēlēšanu sistēma, ar to jārēķinās. Ja kas līdzīgs atkārtosies arī nākamajās vēlēšanās, tas atkal var dot Saskaņai neadekvāti daudz vietu domē. Tā ka par zināmu spēku apvienošanu ir jādomā. Nezinu, vai tam uzreiz ir jābūt vienotam sarakstam.