Regulāras ēdienreizes
Rīgas mikrorajonos ir atrodami visa vecuma, dzimuma, šķirnes un izskata minkas, kas dzīvo bez pajumtes un aizbildniecības. Dzīvnieku patversmes ir pārpildītas ar šādiem dzīvniekiem, tām nepietiek ne vietas, ne finansiālo līdzekļu, lai pārbaudītu visus pilsētas spalvaiņus, kas palikuši bez pajumtes. Vērojot ielas kaķu dzīvi vienā no Rīgas mikrorajoniem - Imantā -, secinājumi ir interesanti. Šķērsojot daudzdzīvokļu namu pudura pagalmu, noteikti pamanīsiet vismaz vienu kaķi bezpajumtnieku. Tie ir visur - uz ielas, pagalmos, trepju telpās, autostāvvietās, pie pārtikas veikaliem. Kaķi ir dažādi - gan kopti, frizēti un paēduši, gan arī novārguši un slimi. Bez pajumtes palikušo kaķu dzīve nav medusmaize, tomēr tie spēj pielāgoties dzīves apstākļiem. Varētu domāt, ka klaiņojošam kaķim dzīve ir rūpju un nepatikšanu pilna, tomēr uz ielas nemaz nav tik grūti izdzīvot.
Imantas iedzīvotāji, no rīta dodoties dienas gaitās vai pēcpusdienās izvedot pastaigāties suņus, var novērot pensionētas dāmas un ne tikai dāmas, kas dodas ikdienas apgaitās, bruņojušās ar piena paku un cienastu kaķiem - gaļu, sauso un mitro barību vai arī īpaši sarūpētiem našķiem. Plastmasas šķīvji un bļodas pie trepju telpām, māla un porcelāna trauki pie improvizētām kaķu būdām, kas jau ir smalkāki apartamenti. Ēdienreizes ir diezgan regulāras, un, ja ēdiens nav izlikts vienā pagalmā, tad tas noteikti būs atrodams kādā citā. Es nolēmu «pamedīt» tā sauktās kaķu tantes un secināju, ka šīs sievietes ir atsaucīgas un labprāt dalās savā pieredzē. Imantā 4 sastaptā sieviete gan pati nebaro kaķus, jo viņai mājās ir suns, bet parādīja, kur dzīvo piecas viņas draudzenes, kas aktīvi nodarbojas ar pamesto dzīvnieku barošanu un aprūpi. Katrīna, kuru satiku Imantā 3, kopā ar mazmeitu tieši devās uzcienāt vienu no sētas kaķiem. Viņa uzskata, ka pašreizējā situācija ar pagalmu kaķiem ir dramatiska: «Viņiem iet ļoti slikti, jo tagad ir auksti un viņiem jālien māju pagrabos, dažreiz nav ko ēst, vēl mašīnas nobrauc tepat sētās, arī jaunieši moka dzīvniekus.» Sieviete uzskata, ka problēma ir arī ar kaķu sterilizāciju, cilvēki esot neapmierināti, ka dzīvnieki strauji vairojas un tiem nav kur palikt, bet tas, kas tagad notiek ar ielas kaķiem, ir šo pašu cilvēku aizsākts, jo tie ir pametuši savus mājdzīvniekus uz ielas nesterilizētus. Katrīnai ir grūti noskatīties uz šiem noklīdušajiem dzīvniekiem, un viņa katru dienu nāk tos barot uz pagalmu Kurzemes prospektā. Kundze nepērk kaķu barību, nes to, kas mājās palicis pāri, - desu, zivis. Galvenais, lai minkām ir ko padzerties, tāpēc viņa ar draudzeni Sofiju gādā, lai divi ūdenstrauki pagalmā vienmēr būtu pilni.
Imantā labi apstākļi ir kaķiem, kuri dzīvo nelielā pārtikas un ziedu tirgū Slokas un Ziedoņa ielu stūrī. Šie dzīvnieki tiek labi aprūpēti, mīlēti un pabaroti - ēd svaigu gaļu un kaķu barību. Kā stāsta Ruta, kura strādā puķu tirgū, visi kaķi ir kastrēti un sterilizēti, izņemot vienu kaķeni, kas uz šādu lietu «neparakstās».
Kaķiem ir vārdi - Zita, Čiko, Lapsiņa, Princese, Melnis, Direktors, Maņa, Šuriks. Tos vairs nevar saukt par klaidoņiem, tie ir minči ar pastāvīgu, «deklarētu» dzīvesvietu, kas turas pie savas teritorijas. Kaķiem tiek meklētas arī citas dzīvesvietas, un ir ģimenes, kas tos adoptē. Redzot, kā minkas dzīvo Imantas tirgū, rodas pārdomas par vientuļo mājas kaķu dzīvi, kaķim vienam dzīvoklī nav nekādas sociālās dzīves un saskarsmes ar ciltsbrāļiem.
Rūpējas arī biedrības
Lai cik bezcerīga liktos situācija ar kaķiem, kas palikuši bez pajumtes, tomēr tā tiek kaut kā risināta. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments uzrunājis Rīgas namu apsaimniekotājus, lūdzot tiem neno-slēgt māju pagrabus, lai ielas kaķi tajos varētu pārziemot. Namu apsaimniekotāji uz vēstulēm reaģē dažādi - vieni cenšas palīdzēt, citi neņem vērā. Problēmas risināšanā iesaistās arī sabiedrība. Piemēram, biedrība DzīvniekuSOS sadarbībā ar Teterevu fondu iecerējusi Rīgas mikrorajonos uzstādīt 12 jaunu kaķiem specializētu mājiņu. Biedrība īsteno arī bezpajumtnieku sterilizācijas projektu Pilsētas kaķu dzīve, kuram līdzekļi iegūti no ziedojumiem portālā ziedot.lv. Rīgas dome programmas noķer-sterilizē-atlaiž ietvaros no 2005. gada humānā veidā cīnās pret kaķu daudzuma pieaugumu. Pēc iedzīvotāju ziņojumu saņemšanas kaķi noķer un nogādā pie sertificētiem veterināriem. Veselos kaķus sterilizē, vakcinē pret trakumsērgu un nogādā vietā, kur tie ir atrasti. Slimi un veci kaķi tiek iemidzināti.