«Viena brigāde iekāpj, pārbauda visus, pēc dažām pieturām kāpj iekšā nākamā. Tad, kad visi sāk protestēt, ka tikko jau kontrole bijusi, viņi apbēdināti kāpj ārā,» piedzīvoto atstāsta kāds pasažieris.
RS Kontroles daļas vadītājs Modris Jaunups (JL) apstiprina, ka ir atsevišķi garie maršruti, kuros sūta divas, retāk pat trīs kontroles brigādes pēc kārtas: «Tie ir maršruti, kuros ir visvairāk bezbiļetnieku un kuros mums ziņo par strauju ienākumu kritumu.» Taču viņš neuzskata biežās pārbaudes par noziegumu: «Ja pasažieriem biļete ir, tad vajag parādīt.» Kontroles mēdz arī pārklāties nejauši, ja kontrolieriem, pildot pienākumu, gadās šķērsot sava iecirkņa robežas.
Pagaidām statistika neliecina, ka tramvajos, trolejbusos un autobusos palielinātos bezbiļetnieku skaits - vidēji mēnesī tiek sodīti divi līdz divarpus tūkstoši pārkāpēju. «Tie, kas iepriekš pirka biļetes, pērk arī tagad, tie, kas nepirka, nepirks. Taču, kad būs atpakaļ no brīvdienām skolēni un studenti, pieļauju, ka zaķu būs vairāk, jo nav vairs konduktoru, kas pieskata,» saka RS pārstāvis.
M.Jaunups stāsta, ka, tāpat kā agrāk, arī tagad ir pasažieri, kas mēģina braucienu steigšus reģistrēt tikai tad, kad ir iekāpusi kontrole. Turklāt ar elektronisko karti to izdarīt ir vieglāk nekā savulaik ar papīra biļeti, kas bija jātrāpa šaurā spraugā kompostierī. Ar šādiem pasažieriem var cīnīties, bloķējot karšu lasītājus, tiklīdz vadītājs pamana kontrolierus, un, pēc M.Jaunupa teiktā, šāda prakse arī tiek piekopta.
Sods par braukšanu bez biļetes sabiedriskajā transportā ir līdz pieciem latiem, un pērn soda naudās iekasēti aptuveni 180 000 latu. Pagājušajā gadā sodīti 91 084 bezbiļetnieki, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2007.gadā.