Valsts apmaksāto neauglības ārstēšanas programmu sāka rudenī, iedalot šim gadam 35 000 latu 50 procedūrām. Nākamgad plānotas 275 medicīniskās apaugļošanas procedūras, bet 2014. gadā - 660. Pacienti var reģistrēties rindā jebkurā no četrām klīnikām, jo netiek veidota centralizēta rinda. Rindās jau oktobrī bija vairāk nekā 700 pacientu. Viens pacients var iestāties arī vairākās rindās. Igaunija šādu programmu sāka pirms pieciem gadiem, sākumā daļēji finansējot, bet pēdējos četros gados - pilnībā, līdzīgi kā nu ir Latvijā. Tomēr Igaunijā 2010. gadā valsts apmaksāja 2451 procedūru, pērn - 2013. Kaimiņvalstī ap 3% jaundzimušo nāk pasaulē, pateicoties medicīniskās apaugļošanas procedūrām. VM plānos nav atrodams, cik jaundzimušo prognozē Latvija, taču veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) cer, ka ar laiku izdosies līdzīgi kā Igaunijā. «Latvijas apmaksāto procedūru skaits ir piliens jūrā, būtu jāveic ap 1000 procedūru uz miljonu iedzīvotāju,» skeptisks ir kādas klīnikas ārsts.
Paveicās būt sākumā
Lai saņemtu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu par valsts naudu, ir jāatbilst diviem kritērijiem. «Sievietei jābūt vecumā līdz 37 gadiem (ieskaitot) un [jābūt] uzstādītai diagnozei «neauglība» (tā var būt uzstādīta arī partnerim),» skaidro Laura Lapiņa, Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve. Vidēji vienai procedūrai NVD plāno ap 700 latu. Pacientiem gan nav viss par velti - ir jāmaksā līdzmaksājumi. Par to, kāpēc nav centralizētas rindas, L. Lapiņa atbild: «Valstī noteiktā kārtība paredz, ka rindas veido ārstniecības iestāde.» Līdzīgi atbild arī veselības ministre.
Marta (pacientu vārdi mainīti; 32 gadi) ir viena no 50 pacientēm, kuras šoruden tikušas pie šā pakalpojuma par valsts naudu. Ar vīru viņa precējusies deviņus gadus, un pirms sešiem gadiem atskārtuši, ka pie bērniņa dabīgā ceļā nevar tikt. Abiem atklājušās veselības problēmas, un ārsts ieteicis mākslīgo apaugļošanu. Tas viņiem izmaksāja ap 1600 latu. Vidējā maksas pakalpojuma cena ir ap Ls 1400, 1500. «Lai arī tie bija tā sauktie treknie gadi, naudu nevienam nebija viegli atlikt. Bijām ieķīlājuši dzīvokli citām vajadzībām un no šīs summas arī paņēmām naudiņu,» atceras Marta. Diemžēl process bija neveiksmīgs, taču pēc nepilna gada viņi mēģināja vēlreiz, un šoreiz veiksmīgi. Pēc bērna piedzimšanas sekoja trīs ārpusdzemdes grūtniecības triju gadu laikā. Par iespēju iestāties rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu Marta uzzinājusi klīnikā. Nu viņa atkal iziet procedūras. Marta saka - valsts atbalsts ir ļoti svarīgs.
Labāk būtu viena rinda
Arī Ieva (36) ar vīru par saviem līdzekļiem izgājuši cauri mākslīgās apaugļošanas cikliem. «Mēs esam to laimīgo starpā, kuriem pats pirmais process bija veiksmīgs, un dēliņam drīz paliks trīs gadi,» saka Ieva. Taču ļoti griboties mazajam māsiņu vai brālīti. Diemžēl sekoja trīs neveiksmīgi mākslīgās apaugļošanas procesi. Tagad viņa apmeklē citu klīniku un tur apvaicājusies par iespēju reģistrēties rindā uz valsts apmaksāto programmu.
Ieva vēl skaidri nezinot, vai rindā piereģistrēta, - pirmajā vizītē ārsts viņai nepiedāvāja aizpildīt dokumentus. Ieva uzskata - labāk būtu, ja rindu uzturētu viena institūcija, nosakot kārtību, kā jāreģistrējas. Pienākot rindai, pāri varētu paši izvēlēties, uz kuru klīniku doties. Viņa uzskata, ka šobrīd rinda ir necaurredzama un pacientiem atliek vien paļauties uz klīnikas darbinieku godaprātu. «Redzu, ka klīnikās rindas sākumā ir pacientes, kas jau gājušas regulāri, daudzas veikušas procesus par savu naudu,» teic Ieva. Taču tikmēr daudzi citi pāri naudas trūkuma dēļ pat nav mēģinājuši apmeklēt klīnikas. Arī interneta forumos izskan, ka programmu apvij neskaidrības - kurš tiek rindā pirmais, kuram jāgaida. Tā kā Ievai drīz būs 37 gadi, ļoti sāpīgs ir programmā noteiktais vecuma limits.
Izturas arī vieglprātīgi
Kopš šā gada septembra valsts programmā iesaistījušās četras klīnikas: Embrions, Klīnika EGV, AVA Clinic un VASU. Katrai klīnikai šogad nauda piešķirta 13 procedūrām. Kopš novembra valsts apmaksā arī medikamentus, kas veido aptuveni pusi no izmaksām. Embriona direktors Gints Treijs saka - no pacienta viedokļa ir apbrīnojumi labi, ka programma vispār sākusies. Viņaprāt, labāk būtu veidot vienotu rindu, nevis katrā klīnikā savu, un tad pacients varētu izvēlēties centru. Tiesa, valsts noteikto vecuma ierobežojumu - līdz 37 gadiem (ieskaitot) - gan G. Treijs uzskata par atbilstošu, jo pēc šā vecuma sasniegšanas grūtniecības iestāšanās iespējamība ļoti krītas, piemēram, 40 gadu vecumā tā ir ap 16%, bet 42 gados - 6%.
AVA Clinic medicīniskā direktore Violeta Fodina atzīst - diemžēl cilvēku, kuriem ir nepieciešama šāda veida palīdzība, ir krietni vairāk, nekā šobrīd valsts spēj subsidēt. Viņasprāt, būtu vēlams palīdzēt arī citām ģimenēm, piemēram, daļēji sedzot vismaz medikamentu izmaksas, kā arī - lai programma turpinātos un valsts apmaksāto ciklu skaits pieaugtu, lai nerastos domstarpības starp ārstu un pacientu par to, kurš tiek pirmais, «ir nepieciešama caurskatāmība un kopīgi izstrādātas vadlīnijas, pēc kurām vadoties tiek veidota rinda». Tās būtu jāizstrādā, vadoties pēc vispārējā pacientu veselības stāvokļa, balstoties uz diagnozi, kuras dēļ pārim ir iestājusies neauglības problēma, un ņemot vērā pacientu vecumu.
Tiesa, dažas pacientes pret šo programmu izturas vieglprātīgi, apzinoties, ka pašām tikpat kā nekas nav jāmaksā, par visu valsts samaksās, ievērojuši mediķi. Piemēram, kādā brīdī izstājas no programmas, jo, piemēram, jāatgriežas darbā Anglijā. Par to klīnikas EGV ginekologs Māris Arājs teic - iespējams, pacientu līdzesība būtu lielāka, ja viņi apmaksātu, piemēram, pusi no kopējām izmaksām. Piemēram, medikamentus apmaksātu valsts, bet pacienti - manipulācijas. Tad pakalpojumu arī saņemtu divreiz vairāk pacientu.
No nākamā gada gan tiek plānotas nelielas izmaiņas - katrai sievietei varēs veikt tikai divas mākslīgās apaugļošanas procedūras, lai pēc iespējas vairāk sievietēm būtu iespējas izmantot valsts apmaksātu pakalpojumu, Diena uzzināja NVD.