Viens no tiem varētu būt papildu Vispārējās izglītības likuma grozījumu skaidrojums, jo tur noteikto vienlīdzības principu pašvaldības joprojām interpretē kā vienādu iespēju visiem iestāties rindā uz bērnudārzu, nevis saņemt līdzvērtīgu finansējumu pašvaldības un privātajās pirmsskolas iestādēs, saka speciāli šim mērķim izveidotās darba grupas vadītāja Sarmīte Ēlerte (Vienotība).
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā esošie dati, kas apkopoti no pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtās informācijas, liecina - valstī kopumā rindā uz bērnudārzu ir reģistrēti aptuveni 32 tūkstoši bērnu. «Ar šo datu interpretāciju ir jābūt ļoti uzmanīgam,» brīdina ministrijas pārstāve Dace Jansone-Klasiņa. Sazinoties ar vairākām pašvaldībām, Dienai neizdevās atrast vietu, kur bērnudārzs pašlaik reāli būtu nepieciešams tik lielam bērnu skaitam, kā redzams datos. Piemēram, Daugavpilī, pēc izglītības iestāžu sniegtās informācijas, rindā uz bērnudārzu stāv 182 bērni, taču domes izglītības pārvaldē uzzinām, ka aptuveni tikpat daudz vietu pirmsskolas iestādēs nav aizpildīts. Pārvaldes vadītāja Olga Dukšinska skaidro, ka šo rindu veido tie, kuri vēl nav sasnieguši 1,5 gadu vecumu, vai arī bērni, kuru vecāki, par spīti esošajām vietām, gaida, kad būs iespēja iestāties īpaši nolūkotā bērnudārzā. No tā izriet, ka atbilstoša vecuma bērnu, kuriem pašvaldība nav spējusi nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā vai līdzfinansējumu privātās pirmsskolas iestādes apmeklēšanai, varētu būt krietni mazāk par minētajiem 32 tūkstošiem. D. Jansone-Klasiņa to neapšauba un norāda, ka šos datus IZM apkopo savām «monitoringa» vajadzībām. «Vietu nodrošināšana ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kompetence,» viņa saka.
«Pašlaik ir apkopoti dati no aptuveni 80 procentiem pašvaldību,» saka VARAM pārstāve Inese Auniņa. Šo uzdevumu VARAM deleģēja valdības Demogrāfisko lietu padomes speciāli pērnā gada nogalē izveidotā darba grupa, kas nodarbosies ar pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības jautājumu izvērtēšanu. S. Ēlertes vadītājā darba grupā darbojas VARAM, IZM un Labklājības ministrijas pārstāvji. Ar kopējo skaitu VARAM sola nākt klajā februāra otrajā pusē. Vaicāta, vai reālās situācijas apzināšana nav sākta novēloti, ņemot vērā, ka problēma pastāv vairākus gadus, darba grupas vadītāja S. Ēlerte atbild izvairīgi. Viņa pauž, ka bērnudārzi no pusotra gada vecuma esot pilnīgi jauns piedāvājums. (To paredz vasarā Vispārējās izglītības likumā pieņemtie grozījumi par vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītībai no 1,5 gadu vecuma. Iepriekš obligāta bija izglītība no 5 gadu vecuma.) «Novēlots vai ne? Nezinu. Šī valdība, patiesībā jau iepriekšējā, to ir nozīmējusi par prioritāti. Labāk tagad nekā nekad,» saka darba grupas vadītāja. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete (Vienotība) atzīst, ka rindu apkopošana esot sākta novēloti, vienlaikus viņa uzskata, ka šī jautājuma risināšana notiek raiti. «Būtībā ne pārāk ilgā laikā ir gan likuma grozījumi, gan arī sabiedriskā doma pārliecināta,» pauž deputāte.
«Princips ir nodefinēts absolūti pareizs, bet, tā kā tas ir tik vispārējs, mēs nevaram īsti pārmest pašvaldībām, ka viņi interpretē mazliet savādāk. Darba grupai tas mērķis būtu saprast, vai nepieciešami papildu likuma grozījuma skaidrojumi, precizējumi kādā citā normatīvā aktā, vai tas būtu jāizvērš specifiski Ministru kabineta noteikumos,» par to, ka likumā noteiktā vienlīdzīgā bērnudārza pieeja no 1,5 gadu vecuma realitātē nedarbojas, saka I. Viņķele. Darba grupas vadītāja S. Ēlerte uzskata, ka šajos regulējumos ir nepieciešams precizējums, kas palīdzētu izvairīties no dažādajām pašvaldību interpretācijām. Likumdevēja pārstāve I. Druviete norāda, ka grozījumu būtību Saeima esot pateikusi pietiekami skaidri, taču nepieciešamības gadījumā esot gatava skaidrot vēl.
Šāds papildu skaidrojums noteikti ir nepieciešams Rīgas domei (RD), pārliecināta ir vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko pārstāve Diāna Blūma. Rīgas pašvaldībā finansējuma apmērs privātajās un pašvaldības iestādēs ir atšķirīgs, attiecīgi 92 un 125 lati mēnesī. Domes atbildīgās komitejas vadītāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) apgalvo, ka viena bērna izmaksas esot vienādas un starpību veidojot infrastruktūras izdevumi, kas pašvaldībai privātajos bērnudārzos neesot jāsedz. D. Blūma uzskata, ka šo finansējumu vajadzētu «izdalīt uz galviņām», lai vienlīdzības princips tiešām tiktu ievērots. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) uz to lūkojas šaubīgi. Viņš uzskata, ka tādējādi varētu pasliktināties to bērnu situācija, kuri pašlaik apmeklē pašvaldības bērnudārzus, tādēļ nepieciešams meklēt pieņemamus risinājumus. Risinājumus, kā arī papildu likuma skaidrojumus no kompetentajām iestādēm valdībā sola februāra beigās.