Viņš tāpat kā vairāki citu institūciju pārstāvji - gan no valsts, gan no nevalstiskā sektora - sestdien Rīgas biržas namā piedalījās ideju apmaiņā, kas būtu darāms valstij, lai nepazaudētu emigrācijā devušos tautiešus.
Valsts jēdziens vēsturiski nozīmē iedzīvotāju kopumu, suverēnu varu un noteiktas teritorijas, taču, ņemot vērā Eiropas atvērtās robežas, teritorija vairs neesot mēraukla, pauda sanākušie dalībnieki. Robežas vēl vairāk nojaucot tehnoloģiskās iespējas, bet valsts līdz šim nav tās pietiekami izmantojusi, lai uzturētu saikni ar izbraukušajiem. «Vīzijās varam runāt par viņu atgriešanu atpakaļ Latvijā un tas ir jādara, bet jābūt reāliem un jāsaprot arī tas, ka izbraucējiem bijis pamatots iemesls pamest valsti, tāpēc jāskatās, kā mēs vispār spējam saglabāt kontakus, lai šie cilvēki Latvijai nebūtu zuduši,» Dienai atklāja ELA prezidente Dace Lutere-Timmele, kura pati ir dzimusi un uzaugusi Vācijā trimdas latviešu ģimenē.
Ņemot vērā, ka izbraukušo aktivitāte un paradumi dažādās valstīs atšķiras, jo, piemēram, Lielbritānijā un Zviedrijā emigranti koncentrējas lielākajos apdzīvotajos centros, bet citur dzīvo vairāk izklaidus, viena no idejām, kas izskanēja, bija valstij no savas puses veidot visaptverošu informācijas tīklu. Tajā būtu atrodama informācija par diasporu aktivitātēm un iespējām kontaktēties, kā arī dažādu speciālistu apzināšana, lai tos nepieciešamības gadījumā varētu piesaistīt gan darba devēji Latvijā, gan latviskās identitātes saglabāšanas nolūkiem, piemēram, skolotājus piesaistīt latviešu valodas mācīšanai citu zemju skolās, kur to ļauj likumdošana.
Sanākušie aicināja apsvērt arī pilsoniskās līdzdalības veicināšanas pasākumus, kas ietver gan likuma normu grozījumus, gan Satversmes izmaiņas. R. Lappuķe par piemēru minēja Rumānijā pieņemtos grozījumus, kas ārpus valsts dzīvojošajiem iedzīvotājiem paredz iespēju parlamentā ievēlēt noteiktu skaitu savu pārstāvju. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars pret šādu iespējamību bija rezervēts, uzsverot, ka Saeimas galvenā atbildība ir nodokļu pārvalde, budžeta veidošana, bet par to teikšanai jābūt nodokļu maksātājiem, kādi nav trimdinieki. ELA prezidente gan atgādināja, ka ne visi Latvijā dzīvojošie maksā nodokļus, savukārt tieši izbraukušie nereti maksā nekustamā īpašuma un citus nodokļus. Ņemot vērā, ka arī no Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem aptuveni desmit procenti varētu būt pametuši valsti, sanākušās puses pie šī jautājuma solīja vēl atgriezties.
Mazāk sarežģītas, bet ne mazāk svarīgas likumu izmaiņas bija aicināts apspriest arī citu normatīvu ietvarā, tajā skaitā dubultās pilsonības piešķiršanu izbraukušajiem, kas dzīvo ES un NATO dalībvalstīs, e-balsošanas iespējas nodrošināšanu vismaz līdz 2014. gadam, kad plānotas nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
Gan Dace Lutere-Timmele, gan kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) uzsvēra, ka šī ideju apmaiņa ir tikai viens no posmiem, lai jau oktobrī valdībai varētu iesniegt Nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu ar konkrētiem rīcībpolitikas soļiem nacionālās identitātes stiprināšanai, tai skaitā diasporu jautājumā. Programmā ietvertais rīcībplāns nākamajos septiņos gados paredzēs noteiktos laikos izpildāmus soļus situācijas uzlabošanai, kā arī nepieciešamā finansējuma apjomu un avotu katram no tiem.