Var glābt zemā aktivitāte
T. Basesku no kādreiz mīlēta politiķa pārvērties cilvēkā, kuram tauta pārmet skarbo taupības pasākumu ieviešanu. Sabiedriskās domas aptaujas vēsta, ka 65% gatavi balsot par prezidenta atlaišanu, vēstīja Reuters. Tomēr noturēties amatā viņam varētu palīdzēt pilsoņu zemā aktivitāte. Premjers negribīgi pakļāvās ES prasībai referenduma rezultātus atzīt par spēkā esošiem tikai tad, ja tajā piedalīsies vairāk nekā 50% balsstiesīgo.
Krīzes mākoņi ap T. Basesku savilkās jūnijā, kad V. Ponta paziņoja, ka grasās pārstāvēt valsti ES samitos. T. Basesku tam nepiekrita, atsaucoties uz Rumānijas konstitūcijā prezidentam deleģēto lomu. T. Basesku pat vērsās Konstitucionālajā tiesā, kas lēma par labu prezidentam. Taču premjers, saniknots par lēmumu, iestājās pret tiesu, cenšoties atstādināt no amata tiesnešus un izdodot dekrētu, kas Konstitucionālajai tiesai liedz vērtēt parlamenta pieņemtos lēmumus. Referendums ierosināts, jo V. Ponta uzstāj, ka T. Basesku pārkāpis pilnvaras, nav ievērojis politisko neitralitāti un centies ietekmēt tiesu sistēmu, lai gan ko līdzīgu ES pārmet pašam premjeram, kurš izformējis darba grupu, kas izskata iespējamo plaģiātismu viņa doktora disertācijā.
Ceturtdien prezidenta pārstāvētā Demokrātiski liberālā (PDL) partija Bukarestes ielās rīkoja demonstrāciju, kurā aicināja pilsoņus nostāties prezidenta pusē. Valdošā V. Pontas Sociāldemokrātu partija (PSD) tajā laikā rīkoja pati savu demonstrāciju, kurā mudināja atstādināt prezidentu no amata.
Pats T. Basesku solījis doties uz referendumu, taču opozicionāri un prezidenta atbalstītāji aicinājuši ļaudis boikotēt svētdienas balsojumu. E. Ponta nekavējies šo soli saukt par antikonstitucionālu un vēstulē Eiropas Komisijai (EK) sūdzējies arī par bažām, ka opozicionāru politiķi ievācot pilsoņu personu apliecinošos dokumentus, lai balsstiesīgie nevarētu doties uz referendumu. Viņš opozicionāriem piedraudēja, ka par atturēšanu no balsošanas draud no sešiem mēnešiem līdz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods, kā arī uzsvēra, ka aicinājums boikotēt pierādot, ka prezidents ir «gļēvulis un melis, kurš atbildīgs par Rumānijas iznīcināšanu pēdējo astoņu gadu laikā», citēja rumāņu portāls Nine O'Clock.
Ignorē ES prasības
Notikumus Rumānijā satraukti vēro ES, kura pārmet V. Pontam tiesiskuma apdraudēšanu, tiesnešu iebiedēšanu un amatpersonu atlaišanu, cenšoties sagrābt varu valstī. ES vairākkārt mudinājusi Rumāniju ievērot demokrātijas principus. «Es aizvien esmu ļoti satraukta par demokrātiju Rumānijā, tāpat satraukta ir arī visa Eiropas Komisija,» EUobserver citēja EK tieslietu komisāri Vivjenu Redingu, kura uzsvēra, ka Rumānija nav centusies izpildīt ES prasības, lai novērstu bažas par demokrātijas apdraudējumu.
Politiskā krīze var kavēt Rumānijas virzību uz dziļāku integrāciju ES, kā arī traucēt kāroto pievienošanos Šengenas zonai. Tāpat tā apdraud starptautisko finanšu palīdzību valstij, kurā īstenoti bargi taupības pasākumi.
Cīņa par varu valstī nogurdinājusi pilsoņus, no kuriem daudzi netaisās piedalīties referendumā. «Es neiešu balsot,» Reuters stāstīja pārdošanas aģente Marija Benču. «Viņi abi ir nelieši.» Lielākā iespēja T. Basesku noturēties amatā ir tieši tāpēc, ka no politiskajiem ķīviņiem nogurdinātie rumāņi nevēlas pat doties uz referendumu. To apstiprināja arī mārketinga speciālists Adrians Mihailesku: «Ja runājam par manu uzticēšanos politiķiem, tad es to jau kādu laiku atpakaļ esmu zaudējis.»