Diena jau vēstīja, ka vairākās Kurzemes piejūras pašvaldībās un vides aizstāvju organizācijās sūrojas par viesiem no Lietuvas, kuri gana bieži nelikumīgi iebrauc kāpās. Lai gan pārkāpējiem no citām valstīm, arī Lietuvas, var piemērot tādu pašu naudas sodu kā vietējiem izbraukātājiem, trūkst mehānisma, kā piespiest ārvalstu iedzīvotājus samaksāt piemērotos sodus.
2010. gadā Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas, Gruzijas, Baltkrievijas, Uzbekistānas, Vācijas pārkāpēju nenomaksātie sodi kopumā bija teju 640 tūkstošu latu apjomā, norādīts Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijā.
Trūkst vienādas izpratnes
Tieslietu ministrijā (TM) atzīst, ka tiesiskā sadarbība administratīvo pārkāpumu, tostarp kāpu izbraukātāju, lietās tiešā veidā Eiropas Savienībā (ES) netiek regulēta, tāpēc nav regulējuma, lai vienā valstī izpildītu citas lēmumu par administratīvā soda piemērošanu. Ministrijā norāda, ka iespējamie risinājumi ietverti vienā no Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcijas punktiem, kas pagājušajā nedēļā tika skatīti Ministru kabineta komitejā. Kā galvenie tiek piedāvāti divi varianti - slēgt divpusējos līgumus starp valstīm, kā arī ieviest Eiropas Padomes pamatlēmumu par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām.
Tomēr sarežģījumus rada tas, ka ne visās valstīs ir vienāda izpratne par to, kas ir administratīvs pārkāpums. Tieslietu ministrijā uzsver, ka tieši Latvijas sistēma, kurā pastāv dalījums administratīvajos pārkāpumos un noziedzīgajos nodarījumos, ir raksturīga bijušajām padomju valstīm un ES tiek uztverta kā samērā netipiska. Tas apgrūtina savstarpēju pārkāpumu atzīšanu un sodu salīdzināšanu, tādējādi arī sadarbību administratīvo pārkāpumu jomā.
Tāpat sodu nomaksas kontroles mehānisma trūkumu varētu risināt ar divpusēju līgumu starp abām valstīm, taču starptautiskā sadarbība soda izpildē prasa samērā lielu resursu ieguldījumu, ko nevarot atsvērt dažu desmitu eiro liela naudas soda piedzīšana. Tāpat līgumu slēgšana starp valstīm nav izplatīta, jo sabiedriskās kārtības jautājumi ir valsts iekšēji lemjams jautājums.
Dažas valstis gan atradušas vismaz daļējus šīs problēmas risinājumus. Piemēram, Vācijā par administratīvā soda nesamaksāšanu paredzēta kriminālatbildība, tāpēc regulārie ciemiņi no ārvalstīm labāk izvēlas samaksāt šo sodu. Taču arī tur neizpaliek izņēmumi gadījumos, ja persona nolemj Vācijā nekad vairs neatgriezties.
Runā par stāvlaukumiem
Vides apziņas veidošana, sabiedrības informēšana un piekrastes zonas labiekārtošana, lai piekrastē varētu uzņemt atpūtnieku plūsmu, ir tie risinājumi, kas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ieskatā ļaus mazināt kāpu izbraukāšanas problēmu. Ministrijā norāda uz pērn valdībā apstiprinātajām piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm, kur viens no rīcības virzieniem minēts kvalitatīvas infrastruktūras attīstība, tai skaitā stāvlaukumu izveide un atkritumu savākšana. Pašlaik tam tiekot apzināti iespējamie finanšu avoti.
Vides aktīvisti gan ir skeptiski pret stāvlaukumiem kā galveno risinājumu pret kāpu izbraukātājiem, iepriekš rakstīja Diena. Pasaules Dabas fonda pārstāvis norādīja, ka šādi tikai daļēji var atrisināt problēmu, jo daļa atpūtnieku vēlas aizbraukt pie dabas klusumā, nevis ļaužu pārpildītās vietās. Arī biedrībā Latvijas zemes draugi pauda viedokli, ka pašlaik stāvlaukumu ir pietiekami daudz, turklāt stāvvietas kāpās ik pēc kilometra varētu kaitēt dabai.