Sadrumstalotā zinātne

P. S. Universitāte nebūt nav labākā vieta zinātnes nozarēm, kas nav t. s. tehniskās zinātnes. Sākotnējā vienlīdzība starp tehniskajām, dabas un humanitārajām zinātnēm padomē, kas balso par finansējuma sadalīšanu, vienā brīdī tika izjaukta - un tagad pārliecinošs vairākums esot t. s. tehnisko zinātņu pārstāvjiem. Protams, tik augstos līmeņos klāt neesmu bijis, esmu tikai stāstus par to dzirdējis... Bet finansējuma sadalījums par to liecina...

Lasīju rakstu vairākas reizes un arvien vairāk brīnījos... Vienas augstskolas valdes vadītājs klaji un vāji argumentēti lobē visas augstākās izglītības un zinātnes apvienošanu zem citas augstskolas jumta... Par Latvijas zinātnieku sasniegumiem tiek spriests pēc kā? Pēc palasīšanās laikrakstos. Valstī, kurā ir viens no vismazākajiem zinātnes finansējumiem Eiropā, tiek meklētas vēl neizmantotas iespējas, kā atbrīvoties no zinātniekiem un veselām zinātnes nozarēm... Pats strādāju vienā no t. s. humanitārajām zinātnēm, kas saistītas ar Latvijas kultūru un vēsturi. Vienā no institūtiem, kas varmācīgi tika pievienoti LU, nejautājot viedokli un ekonomiski nepamatojot pārmaiņas. Ko tas mainīja? Tajās pašās telpās tagad nākas maksāt lielāku īres maksu. Pat labākos speciālistus lekcijas lasīt neaicina, tāpat arī neatļauj vadīt maģistra darbus un disertācijas, kaut kad attiecīgās fakultātes profesori ir tik pārslogoti, ka uzrakstīto disertāciju pirmoreiz pārlasa labi ja pirms aizstāvēšanas... Pagaidām manam institūtam izdevās saglabāt savu grāmatvedi, tas nozīmē, ka pēc katra paraksta vai projekta saskaņošanas nav jādodas pāri puspilsētai uz LU grāmatvedību, bet pietiek aiziet dažas istabas tālāk. Un grāmatvede ir tāda, kas tiešām lietas pārzina, institūta paša, nevis augstākas priekšniecības izvēlēta. Tas nozīmē arī to, ka projektam atvēlētā nauda atnāk tad, kad ir piešķirta, nevis veic ilgus un grūti saprotamus ceļojumus pa augstāku līmeņu grāmatvedībām. Tātad - ne vienmēr lielākas struktūras nodrošina efektīvāku un elastīgāku darbošanos. Protams, var jau valsīt tik optimizēt un samazināt - bet jau tagad ir zinātnes nozares, kur Latvijā vienkārši nav speciālistu, un tas ir ar Latvijas kultūru un vēsturi saistītās zinātnēs, kur ārzemēs tāpat neviens nepētīs... Nav speciālistu, kas nodrošinātu arī zinātnieku starptautisku komunikāciju Eiropas līmenī - kad tiek jautāts pēc latviešu kultūras vai vēstures materiāla salīdzinošiem pētījumiem, dažkārt jāatbild, ka nozares vienīgais zinātājs ir atradis citu darbu... Un vai mēģinājums likvidēt studiju kursus, kas "pārklājas", nenozīmē likvidēt arī konkurenci un konkurentus? Zinām, cik labi notiek attīstība, ja nav konkurences... Vai te nav kas darāms Konkurences uzraudzības padomei?